Tempļa celšana

TEMPĻA CELŠANA

Pēc 70 gadu ilgās trimdas Kungs Cevaots apsolīja atkal gādāt par ebrejiem un izpildīt Savu apsolījumu (izpildīt Savu labo vārdu, krievu val. B.), atvest atpakaļ Jeruzaleme. (Jirmeja 29:10)

V gadsimtā p.m.ē. no Kunga Cevaota mutes nāca vārds. Ar šo vārdu Viņš vērsās pie Israēlas sabiedrības cēlājiem, tai laikā, kad tika atjaunota Jeruzaleme un celts otrais Templis. Šī bija Kunga Cevaota otrā vēršanās pie cēlājiem – pie gudro Lielās sapulces Jehošua Sadoka vadībā (par pirmo vēršanos pie Israēla rakstīts iepriekš). Vēstījums tika nodots Tā Kunga Eņģelim, un pēc tam to pierakstīja pravietis Zeharja 434 gadā p.m.ē.(Lielās sapulces darba sākšana). Lūk, vēstījuma vārdi:

וְאָמַרְתָּ אֵלָיו לֵאמֹר כֹּה אָמַר יְהוָה צְבָאוֹת לֵאמֹר הִנֵּה-אִישׁ צֶמַח שְׁמוֹ וּמִתַּחְתָּיו יִצְמָ וּבָנָה אֶת-הֵיכַל יְהוָה׃

„Un saki viņam tā: tā runā Kungs Cevaots, sakot: lūk, cilvēks, Cemahs – viņa vārds, un no savas vietas viņš izaugs, un uzcels viņš Kunga Templi.”

וְהוּא יִבְנֶה אֶת-הֵיכַל יְהוָה וְהוּא-יִשָּׂא הוֹד וְיָשַׁב וּמָשַׁל עַל-כִּסְאוֹ וְהָיָה כֹהֵן עַל-כִּסְאוֹ וַעֲצַת שָׁלוֹם תִּהְיֶה בֵּין שְׁנֵיהֶם׃

„Uzcels viņš Adonaja templi, un būs dižens, un nosēdīsies, un valdīs uz sava troņa, un būs svētkalpotājs uz viņa troņa, un padoms, un miers būs starp abiem.”

Zeharja 6:12-13, Tanahs 

Šis ir neparasts pravietojums, vispirms jau tāpēc, ka Kungs Cevaots paziņo ebreju tautas vadītājiem, ka cilvēks no ķēniņa Dāvida dzimtas (par vārda צֶמַח – Atvase nozīme mēs jau apspriedām) uzcels הֵיכַל – templi un valdīs uz sava troņa. Tas ir kaut kas jauns un neparasts. No Tanaha ir zināms, ka Templis – הַמִּקְדָּשׁ – Kunga Cevaota nams. Kā rakstīts:

„…Es esmu šo namu svētījis, kuru tu esi uzcēlis, lai Mans Vārds tajā mājotu mūžīgi; un Manas acis, un Mana sirds tur būs visas dienas.”

Melahim I 9:3, Tanahs

Vienīgais Templis, vienīgā Tempļa vieta – Morija kalns, citu ebreji nezināja. Un lūk, nevis הַמִּקְדָּשׁ (Hamikdaš) – Templis, bet הֵיכַל (heihaļ) – templis, un valdīs cilvēks no ķēniņa Dāvida dzimtas. Viņš būs arī virspriesteris uz sava troņa.

Nav zināma to dienu Israēla sabiedrības cēlāju – Lielās sapulces reakcija uz šo pravietojumu, bet no Evaņģēlijiem un apustuļu vēstulēm, kas uzrakstītas vairāk kā pēc 500 gadiem, mēs uzzinām, ka Pats Ješua un Viņa mācekļi zināja par šo pravietojumu, saprata tā būtību un nozīmīgumu. No Evaņģēlijiem mēs zinām, kā tika īstenota Tā Kunga Cevaota griba, vai kā „…cilvēks, Cemahs – viņa vārds, uzcēla Tā Kunga namu…”, bet no Apustuļu vēstulēm uzzinām, kā viņi īstenojot sava Kunga gribu, cēla Dieva Gara templi savos mācekļos. To apspriedīsim šīs nodaļas beigās.

Nobeidzot pētīt pravietojumu no Zeharjas grāmatas (6:12-13), jāsaka, ka pravietis Zeharja bija Visuaugstā izredzēts, lai sāktu konkrētu dialogu ar Israēla sabiedrības cēlājiem V gadsimtā p.m.ē. (434. g.).

Zeharja saņēma atklāsmi līdzīgu tai, kādu saņēma Moše pie degošā ērkšķu krūma (Šmot 3. nod.), tikai ar tādu starpību, ka Moše parādību redzēja nomodā, bet pravietis Zeharja redzējumā (naktī es redzēju…, Zeharja 1:8), paliekošu spilgtā atmiņā. Pravietis redz Eņģeli runājam ar viņu, bet Eņģelis runā Tā Kunga Cevaota vārdā.

Ir vēl viena būtiska atšķirība starp atklāsmēm, kuras pierakstījuši Moše un Zeharja. Tā Kunga Eņģelis Zeharjas redzējumos runā ne tikai Sūtītāja (Kunga Cevaota) vārdā, bet arī Savā – Sūtītā vārdā, tādā veidā atklājot, ka Viņš būs Tā Kunga Cevaota gribas izpildītājs.

Zeharja redz redzējumā Eņģeli, augstākās kārtības būtni, Debesu Valstības būtni, Kurš (pēc Visuaugstā gribas) izaugs no Isaja saknes (Ješaja 11:1), no cilvēciskās saknes. Viņam būs asinis un miesa, un viņš zaudēs spēju dzīvot, kā dzīvo Eņģeļi. Kā rakstīts: „Īsu laiku Tu viņu esi darījis mazāku par Eņģeļiem…”, Ebrejiem 2:7.

Aizdomāsimies: templī, kuru uzcēlis šis (!) Cilvēks – Adonaja griba. Un uzcels Cilvēks Adonaja templi! Cilvēks nosēdīsies un valdīs uz sava troņa Adonaja templī!

Pāvils rakstīja: „Šis Dēls ir Šhīnas (Dieva godības) mirdzums, pilnīgs Dieva būtības atveids, kas visu pastāvošo uztur ar savu vareno vārdu…”, vēst. Mesiāniskajiem ebrejiem 1:3, E.J.D. D. Sterns.

Johanans rakstīja: „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, pilns žēlastības un patiesības; un mēs redzējām Viņa slavu, kā vienpiedzimušā slavu no Tēva”                                          

Johanana 1:14 (krievu val. B.)

Origens rakstīja: „Mesijam ir divas dabas – dievišķā , jo Viņš ir Vienpiedzimušais Dieva Dēls, un – cilvēciskā, kuru Viņš pieņēma pēc Dieva gribas.” „Par pirmsākumiem”, m.ē. III gadsimts.

Mēs saņēmām dāvanu no Visuaugstā – atziņu par pārvietojamās Skinijas (pārvietojamais templis) nozīmi. Sākumā no pierakstītās Toras, bet pēc tam arī dzīvo Toru – Cilvēka Dēlu.

Miškans, kurš tika uzcelts tuksnesī, simbolizēja cilvēku. Dieva Tempļa centrā – Šķirsts, spēka simbols, kas saglabā visu esošo un garantē tā atdzimšanu. Ivritā aron no vārda or – gaisma. Zināms, ka Dieva šķirsts atradās Vissvētākajā vietā Templī, un Virspriesteris varēja to redzēt reizi gadā, ieejot Vissvētākajā vietā Izpirkšanas dienā – Jom-Kipur (Šmot 25:10-21).

„Pārvietojamā Skinija ir cilvēka kā Dieva Tempļa atveids – garīga cilvēka, kurš pārvietojas pa zemi, bet savā sirdī jūt debesis – Dievišķo klātbūtni.”

 D. Ščedrovickis „Ievads Vecajā Derībā”, 517.lpp.

Gudro domas, kuri studē Dieva vārdu, dalās. Vieni uzskata, ka tā ir Šehina (Dieva Gars) cilvēkā, citi – ka tempļa, kas ir cilvēks, centrs (šķirsts) ir sirds.

„Rabi teica: Gudrības sakne – desmit baušļi – ieslēgta Derības šķirstā, kas ir sirds, bet visa bauslība, kas no tiem izriet – Toras tīstoklī, kas glabājas līdzās šķirstam, kā teikts Dvarim 31:26.”

„Kuzari”, Jehuda Galevi, 1075-1141, 110 lpp.

Lūk, kā skaidro Toras vārdus D. Ščedrovickis:

„Uzliec šķirstam virsū vāku; šķirstā ieliec atklāsmi, kuru Es tev došu…”

2. Moz. 25:21 krievu val. Bībelē

„Bībelē katrs vārds ir savā vietā. Kāpēc šeit nav norādīta ierastā darbības kārtība: sākumā ielikt atklāsmi šķirstā un pēc tam to aizvērt ar vāku? Kāpēc šīm darbībām jānotiek pretējā secībā? Un , kā var kaut ko ielikt aizvērtā šķirstā?

Šeit ir īpašs norādījums. Mūsu sirds šķirsts vispirms ir cieši „jāaiztaisa” visam nepiedienīgajam un ļaunajam, lai nekas nešķīst nevarētu tajā ieiet; un pēc tam Dievs mūsu sirdī pārdabiskā veidā ieliek „svētās plāksnes”, kuras satur baušļus par mīlestību uz Dievu un tuvāko… Ja mēs nerīkosimies tieši tā, tad mūsu sirdis nekļūs par Dieva šķirstu, un nevarēs uzņemt sevī Viņa Baušļus.”

D. Ščedrovickis, „Ievads Vecajā Derībā”, 519.lpp.

Dievs ceļ templi tāda cilvēka iekšējā pasaulē, kuram ir nepieciešamība pēc Dieva vārdiem, kā rakstīts Jehezkēla grāmatā:

וַיֹּאמֶר אֵלַי בֶּן-אָדָם בִּטְנְךָ תַאֲכֵל וּמֵעֶיךָ תְמַלֵּא אֵת הַמְּגִלָּה הַזֹּאת אֲשֶׁר אֲנִי נֹתֵן אֵלֶיךָ וָאֹכְלָה וַתְּהִי בְּפִי כִּדְבַשׁ לְמָתוֹק׃

„Un man sacīja: „cilvēka dēls! Piepildi savu vēderu, un piepildi savu iekšieni ar šo tīstokli, kuru Es tev dodu”; un es apēdu, un tas bija manā mutē salds kā medus.”

Jehezkela 3:3

Cilvēka attieksme pret Dieva Vārdu ir pats galvenais pamatfaktors viņa iekšējai pasaulei. Ja Rakstu vārdi ir saldi kā medus, tad Dievs kopā ar cilvēku uzcels cilvēkā Svētā Gara templi.

Var piebilst: „Visi trauki, kas ir vaļā, un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti.”

Bemidbar 19:15

Tātad – tempļa celšana cilvēka sirdī sākas ar paklausību. Var teikt: ieiešana jaunajā derībā tiek realizēta caur spēju dzīvot pirmajā derībā. Taču svarīgi saprast, kā dzīvot pirmajā derībā, lai ar savu dzīvi virzītos uz jauno derību.

Apustuļu vēstules mums atklāj Ješua sūtņu mācību. Pagāja daudzi gadi un, pateicība Dievam, man sākās apustuļu mācības būtības atzīšanas process. Uzreiz tas neatnāca, jo nav iespējams saprast mācību bez atklāsmes par to, kas par Ješua rakstīts Mošē bauslībā, praviešos un dziesmās (Lūkas 24:44). Kamēr Pats Ješua neatdara saprašanu, lai rakstus saprastu (Lūkas 24:45), vai, citiem vārdiem sakot, kamēr nav tās zināšanas un atziņas par Tanahu, kuras saņēma Ješua mācekļi,- neatklāsies šī kalpošana un apustuļu darbs (Apustuļu d. 1:25).

Lai atzītu apustuļu mācību, ir jānostājas uz viņu atjaunotās ticības pamata (Efeziešiem 2:20-21). Apustuļu ticības pamatā bija Ješua, kuru Pāvils sauc par Dieva noslēpumu (Kolosiešiem 2:2-3), jo lielo informācijas daudzumu par Viņu Visuaugstais Rakstos nav devis atklāti, bet apslēpis, kā rakstīja Raši un Rambans:

„…Tā Visuaugstais apslēpis iesākumā radīto gaismu, padarīdams to nepieejamu netaisnajiem (kuri, kā Viņš zināja, parādīsies nākotnē), un paredzējis to taisnajiem nākamajā pasaulē. Kur tad glabājas iesākumā radītā gaisma? Tā ir apslēpta Torā, un tie, kas izprot(sasniedz) tās dziļumus, izpelnās(ir cienīgi) uzņemt šo gaismu.”

r. Moše ben Nahman (Rambans, Nahmanid, 1194 – 1270)

r. Šlomo Ichaki (Raši 1040 -1105)

Tora, Bereišit 1:4, komentārs, 24. lpp.

Vēstulē mesiāniskajiem ebrejiem Israēla Mesijas atveids tiek parādīts visreālistiskāk jūdaisma monoteismam. Ješua – visa mantinieks, Viņš varenāks par eņģeļiem, Viņš – Pirmdzimtais, ievests pasaulē, Viņš svaidīts ar prieka eļļu vairāk nekā līdzdalībnieki, Viņš – Dēls, Kuru svaidījis Dievs (Ebrejiem 1:4,6,9). 

לָכֵן, אַחַי הַקְּדוֹשִׁים, אֲשֶׁר חֶלְקְכֶם בִּקְרִיאָה שְׁמֵיְמִית, הִתְבּוֹנְנוּ אֶל הַשָּׁלִיחַ וְהַכֹּהֵן הַגָּדוֹל שֶׁל הַכְרָזַת אֱמוּנָתֵנוּ, יֵשׁוּעַ

„Tāpēc, svētie brāļi, kas esat aicināti piedalīties sludināšanā, izprotiet mūsu ticības Sūtni un Virspriesteri – Ješua.”

Ebrejiem 3:1, autora tulkojums

„… aicināti piedalīties sludināšanā…” – liecinieki! Nav maz gudro, Toras skolotāju, zinātnieku, domātāju un filozofu no Israēlas un Israēlā, kuri pēdējo divu tūkstošu gadu laikā zināja un zina par Ješua, bet viņiem nebija un nav spēka pasludināt par to divu galveno iemeslu dēļ: pirmais – Viņš personīgi nav viņiem atklājies, otrais – nav bijis Gara spēka, lai par to pateiktu tā, lai visi sadzirdētu. Un otrais ir pirmā sekas. Kā rakstīts:

„…bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā, un līdz pašam pasaules galam.”

Apustuļu d. 1:8

Sūtnis, Virspriesteris un jaunās derības Aizgādnis, Starpnieks – lūk, galvenais par ko runā caur divām tūkstošgadēm vēstules autors mesiāniskajiem ebrejiem pirmajā gadsimtā par Ješua. Šiem Mašiahu raksturojošiem formulējumiem ir pamatojums Tanahā. Ja vēstules autors ir apustulis Pāvils (tā uzskata speciālisti), tad tas ir visai nozīmīgi, lai saprastu grāmatu „Jaunā Derība”, jo apustulis Pāvils lika pamatus mesiāniskai ticībai un nodeva lāstam tos, kas lika jeb kādu citu ticības pamatu.

 הַנֶּאֱמָן לַמְכוֹנֵן אוֹתוֹ, כְּמוֹ שֶׁהָיָה גַּם מֹשֶׁה בְּכָל בֵּיתוֹ

„…uzticīgs Viņa Pamatlicējam, kā arī Mošē visā Viņa namā!”

 Ebrejiem 3:2, autora tulkojums

Vārdam: הַנֶּאֱמָן- uzticīgais, vēl ir arī cita nozīme: neapšaubāms, uzticams, pilnvarotais, uzticības persona – un tas viss par Ješua.


Komentāri

1. Aivars @ 2014-02-28 01:50:03

Šalom! ....Vēstulē mesiāniskajiem ebrejiem Israēla Mesijas atveids.... `haBrit `haHadaša-Jaunā Derība(ivritā) runā tikai par `haMašiahniskiem ebrejiem, nevis par mesiāniskiem ebrejiem. Un tā pati `haBrit `haHadaša apgalvo, Israēlam NEKAD nav bijis Israēla mesija! Lai Kungs svētī ar Savu Atklāsmi!



 

Vārds:

Kods:

Kods

Komentārs:


Pievienot