Nepazīstamais kņazs

Nepazīstamais kņazs

Es esmu pie tevis sūtīts

Ar Daniēlu runā…

Septītā nodaļa stāsta par Daniēla nakts redzējumiem. Un kāds, „kas tur stāvēja”, runā ar viņu:

„Tad es piegāju pie viena no tiem, kas tur stāvēja, un prasīju izskaidrojumu visam tam. Viņš man atbildēja un deva izskaidrojumus par manis redzētām norisēm.” 

Daniēla 7:16.

Astotajā nodaļā ar Daniēlu runā vairākas personas:

„Tad es dzirdēju kādu svēto runājam, un kāds cits svētais jautāja tam, kas runāja: cik ilgu laiku pastāvēs šī parādība par dienišķo upuri, par apgrēcības postu, ka svētnīca un debesu karapulks tiek atdoti samīdīšanai? Tas atbildēja viņam: līdz divi tūkstoši trīs simti vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal atzīta par taisnu un atgūs atkal savas tiesības.

Kad es, Daniēls, redzēju šo parādību un lūkoju to saprast, es ieraudzīju kādu savā priekšā stāvam, kuram bija vīra izskats. Tad es dzirdēju pār Ulajas upes klajumu cilvēka balsi saucam: Gabriēl, izskaidro tam šo parādību! Un viņš nāca pie manis, kur es stāvēju. Kad viņš man tuvojās, es izbijos un nokritu uz sava vaiga; tad viņš teica man: ņem vērā, cilvēka bērns! Jo šī parādība ir par laiku beigām. Kad viņš runāja ar mani, es zaudēju samaņu un nokritu pie zemes uz sava vaiga. Bet viņš saņēma mani un nostatīja mani uz kājām vecajā vietā. Tad viņš man sacīja: redzi, es tev paziņošu, kas notiks beidzamajā dusmības laikā, jo šī parādība ir par Dieva paša nolikto pēdējo laiku.”

Daniēla 8:13-19.

Devītajā nodaļā ar Daniēlu runā Eņģelis Gabriēls: „Kamēr es lūdzu, pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku. Viņš taisījās man dot paskaidrojumus un uzrunāja mani ar šādiem vārdiem: Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes. Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds un es ierados, lai tev dotu ziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots vīrs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama!”

Daniēla 9:21-23.

Visa (!) desmitā nodaļa – tas ir Daniēla dialogs ar nepazīstamu kņazu, kuru viņš redz dienas vidū. Desmitā nodaļa mazliet paver mums aizsegu uz neredzamo pasauli, kurā notiek cīņa starp pārcilvēciskiem labā un ļaunā spēkiem, kuri faktiski vada cilvēku domas un nodomus. Mēs varam tuvoties noslēpumam:

 „Tad viņš turpināja: nebīsties, Daniēl! Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, tavi vārdi ir uzklausīti, un es gribēju ierasties tavas lūgšanas dēļ. Bet persiešu valsts sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu, kamēr beidzot Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem, man nāca palīgā, un man izdevās atstāt Mihaēlu vienu pašu pie persiešu ķēniņu sargeņģeļa.”

Daniēla 10:12-13, un vēl:

„Bet nav neviena, kas man palīdzētu cīņā pret tiem abiem, kā vien jūsu sargeņģelis Mihaēls. Bet tagad es tev pasludināšu, kas stāv rakstīts patiesības grāmatā.” 10:21, 11:1.

No šiem pantiem mēs varam secināt, ka nepazīstamais kņazs, ko redz Daniēls, arī stāv par Israēlu!

„Un, kad es tur pacēlu savas acis un raudzījos visapkārt, es redzēju vīru, kas bija ģērbies linu tērpā; ap viņa gurniem tam bija josta no tīra Uphas zelta. Viņa miesa bija kā hrizolīts, viņa vaigs spīdēja kā zibens un viņa acis kā degošas liesmas, viņa rokas un kājas laistījās kā smalki nogludināts varš, un, kad viņš runāja, viņa balss skanēja kā ļaužu pulka rūkoņa.”

Daniēla 10:5-6.

Tātad, nepazīstamais kņazs runā ar Daniēlu. Nepazīstamais tāpēc, ka viņš nenosauc savu vārdu. Bet salīdzināsim redzējumu, ko redz Daniēls dienas vidū, ar to redzējumu, ko redz Johanans arī dienas vidū:

„Lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm. Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss.

 Jāņa atkl. 1:13-15.

Šie redzējumi, protams, nav identiski, bet tajos ir daudz kas kopīgs, kaut arī starp tiem ir, apm. 350-400 gadu starpība. Johanana redzējumā mēs uzzinām vārdu un dažus datus, kuri mums saka, ka tas ir JEŠUA.

Atklāsme

(D. Sterns „Ebreju Jaunā Derība”)

Kuru Dievs deva Ješua Ha-Mašiaham, un kuru Ješua caur Eņģeli sūtīja savam kalpam Johananam, lai darītu to zināmu visiem Dieva kalpiem. Johanans redz cilvēku, un dzird Viņa balsi. Cilvēks līdzīgs Cilvēka Dēlam.

 „Es apgriezos, lai redzētu, to kas ar mani runāja un apgriezies ieraudzīju septiņas zelta menoras, un menoru vidū bija kāds Cilvēka Dēlam līdzīgs, apģērbts mantijā līdz pēdām un ar zelta jostu ap krūtīm. Bet Viņa galva un mati kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā liesmojoša uguns, Viņa pēdas līdzīgas mirdzošam varam, krāsnī attīrītam, bet Viņa balss kā skrejošu ūdeņu (straumju) troksnis. Labajā rokā Viņš turēja septiņas zvaigznes, no Viņa mutes iznāca abās pusēs griezīgs zobens, un Viņa seja bija līdzīga saulei, kas spīd pilnā spēkā.”

„Atklāsmes gr.” 1:12-16. D. Sterns E.J.D. (tulkots no krievu val. izdevuma).

Vai vēlamo es uzdodu par īstenību?! Zināmā mērā atbildi var iegūt no apustuļu un Ješua mācības. Mēs salīdzināsim Daniēla un Johanana redzējumu un saņemsim atbildi. Nepazīstamais kņazs Daniēla grāmatā – tas ir Ješua „Jāņa atklāsmes grāmatā”.

Arī Daniēls Grūbers savā grāmatā „Baznīca un Jūdi”, nodaļā „Pēdējais karš debesīs”, raksta, ka „nepazīstamais kņazs” – tas ir Isus (Jēzus).

Taisnīguma skolotājs

„Un priecājieties Ciānas dēli un līksmojiet Dievā, jūsu Kungā, tāpēc, ka Viņš deva jums Taisnīguma Skolotāju un lietu dod jums Skolotājs, un vēlo lietu sākumā”

 Joēla 2:23. (tulkots no ivrita).

Es kļuvu ļoti priecīgs, kad Taisnīguma Skolotāja sagatavots, sevišķi pēdējos septiņos mēnešus, uzreiz, izlasot Daniēla redzējumu, kuru viņam parādīja dienas vidū (Daniēla 10:4-6), salīdzināju ar Johanana redzējumu (Jņ. atkl. 1:13-19).

Mums ir viens Skolotājs! Mums ir viens Rabbi! Daniēlam, apustuļiem, Johananam, kad viņš palika viens, Daniēlam Grūberam, vēl daudziem citiem un… arī man. Viņš ielika manī nepieciešamību pēc šī pētījuma. Un tas mani padarīja tik bagātu. Skolotājs mani vada. Un šis pētījums ir vajadzīgs Viņam, mērķiem, par kuriem es neko nezinu, bet ticu, ka tas kalpos vēl kādam, kā mums pakalpoja Daniēls un Johanans.

Dēls, pirms Tas kļuva par Cilvēka Dēlu, bija sūtīts pie Daniēla un, pēc uzņemšanas debesīs, tika sūtīts pie Johanana

Starp šiem abiem vēsturiskajiem notikumiem (vēstures pierakstiem Daniēla pravietojumos un vēstures pierakstiem Johanana pravietojumos) mūsu Taisnīguma Skolotājam bija laiks (aptuveni 400 g.u.) un īpaši šie 33 gadi, kad Viņš paveica „Savas dvēseles darbu”, kuru saņēma no Tēva, izpildot ar Sevi izpirkšanu, un iemācot saviem mācekļiem saprast Rakstus. Viņa mācekļi, Viņa sūtņi, ieraudzīja Rakstos (Tanahā) Viņa dzīvi pirms nākšanas cilvēku pasaulē. Viņš atvēra viņiem Nākamības pasauli. Viņš iemācīja atšķirt labo no ļaunā. Viņš, kuram bija dota „visa vara.”

 

Daniēla redzējumi

Ērtākai izpētei sadalīsim tos četrās daļās:

1)      Trešā zvēra nelielais rags – Antiohs Epifāns. 8. nod., 11. nod.

2)      Ceturtā zvēra nelielais rags. 7. nod.

3)      Tiesa. 7. nod.

4)      Laiku gals. Tas notiks. 7. nod., 8. nod., 11. nod., 12. nod.

 

Nekaunīgais ķēniņš

Trešā zvēra nelielais rags

 

„No viena no tiem izcēlās mazs radziņš, bet tas kļuva pārmērīgi liels virzienā uz dienvidiem, uz rītiem un uz skaistākās zemes pusi. Tas izauga pat līdz debesu karapulkam un norāva kādus no šā pulka un no zvaigznēm zemē un samina tos. Tas pacēlās savā pārmērīgā pašiedomībā pat līdz šā pulka vadonim, tā ka tas pēdējam atņēma dienišķo upuri, izpostīja un lika negodā Viņa svētuma mitekli. Arī debesu karapulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; un rags nogāza patiesību pie zemes, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi.”

Daniēla 8:9-12.

„Šo valstu pastāvēšanas pēdējā laikā, kad atkritēji vairosies, celsies bargs un viltīgs ķēniņš. Viņam būs liela vara, bet ne viņa paša varas dēļ; viņš ārkārtīgi daudz postīs, un viņam izdosies, un viņš to darīs; viņš postīs varenos un arī svēto tautu. Viņa gudrības dēļ, viltība, kuru viņš izmanto savos paņēmienos, tam izdosies; viņš paliks augstprātīgs un pavisam negaidīti daudzus pazudinās. Bet kad viņš sacelsies pret Valdnieku, kas ir visu valdnieku Valdnieks, tad Tas to satrieks bez cilvēku roku palīdzības.”

Daniēla 8:23-25.

Nepazīstamais kņazs, kurš runāja ar Daniēlu, nosauca Antiohu Epifānu par nicināmu. Iespējams tāpēc, ka viņš uzurpēja varu, sasniedzot troni ar krāpšanu. Izglītots, gudrs, bet ļoti nelīdzsvrots. Spēku pielietoja ar cietsirdību, un centās uzvarēt ar viltību un krāpšanu. Pēc Ēģiptes iekarošanas, sūtīja savu karaspēku uz Jeruzālemi un nogalināja 80 tūkstoš iedzīvotāju, tikpat daudz aizveda gūstā un pārdeva verdzībā.

Bija nodomājis iznīcināt ebrejus garīgi. Sagānīja Templi, aizliedza Toru, sabatu, apgraizīšanu. Viņam palīdzēja ebreji – atkritēji. Tauta sacēlās pret Antiohu IV. Sacelšanās priekšgalā bija brāļi Makkaveji. Trīsarpus gadus (42 mēnešus) ilga karš ar grieķu – sīriešu karaspēku un beidzās ar brīnumainu ebreju uzvaru. Hanukas brīnums ir mūžīgā atmiņā tautai, kura nostājās Dieva pusē (168-165 g. p.m.ē). Antiohs tika nogalināts, bet Antioha Epifāna gars ir dzīvs. Citi „antiohi – epifāni”, kuriem ir tieksme iznīcināt tautu, vispirms jau garīgi, vajā ebrejus visas vēstures garumā. Mums šodien ir svarīga nepazīstamā kņaza un Viņa apustuļu attieksme pret „antioha – epifāna” garu, jo daudzu gadsimtu meli apslēpj patiesību, un mana tauta pirmos Ješua sekotājus uztver kā ienaidniekus un nodevējus. Šī pētījuma mērķis ir Israēla Dieva kalpu reabilitācija.

Mazais rags

Ceturtā zvēra nelielais rags

Ceturtais zvērs

„Un pēc tam es redzēju nakts parādībā ceturto zvēru, tas bija briesmīgs un bīstams, un ārkārtīgi stiprs; tam bija lieli un vareni dzelzs zobi, kā arī nagi no vara, tas aprija un iznīcināja visu, un kas atlika, to tas samina ar kājām; tas bija pavisam citāds nekā visi pārējie zvēri, tam bija arī desmit ragi.”

Daniēla 7:7.

 Mazais rags

„Es aplūkoju uzmanīgi šos ragus un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags, un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas.”

Daniēla 7:8.

 Valstība būs uz zemes

 Tas pats rags

„Arī par tiem desmit ragiem uz viņa galvas es meklēju skaidrību un par to ragu, kas izriesās, kad trīs ragi bija izkrituši, un kam bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas un kas bija lielāks nekā visi citi. Es arī redzēju, kā šis rags karoja ar svētajiem un tos arī uzveica, kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, un iestājās tas laiks, kad svētie saņēma valstību. Viņš tad man deva šādu paskaidrojumu: ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas nāks virs zemes un kas ir citāda nekā visas citas valstis: tā aprīs visu zemi, to samīs un satrieks druskās. Desmit ragi nozīmē desmit ķēniņus, kas celsies no šīs valsts, un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie, un nogāzīs trīs ķēniņus. Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu.”

Daniēla 7:20-25.

Bet dzirdētās runas es paturēju savā sirdī

 Lūk, tēls, kas tika parādīts Daniēlam. Šie redzējumi pravieti ļoti satrauca: „Manas pārdomas par redzēto sapni mani, Daniēlu, garā ļoti satrauca, tā, ka mainījās mana sejas krāsa, mans vaigs palika bāls, bet savus pārdzīvojumus un sapnī dzirdētās runas es paturēju savā sirdī.”

Daniēla 7:28. 

 „Tad mani, Daniēlu, pārņēma nogurums, un es biju vairākas dienas slims. Bet tad es atkal cēlos, un, kaut es arī veicu savus pienākumus ķēniņa uzdevumā, tomēr parādība mani ārkārtīgi uztrauca, jo es taču nevarēju to pilnīgi izprast.”

Daniēla 8:27.

Šodien, pēc apm. 2300 gadiem, mēs varam pieņemt, ka pravietis Daniēls bija izredzēts, lai nodotu ļoti svarīgu informāciju nākošajām paaudzēm. Vispirms apustuļiem un visiem nākamo paaudžu ticīgiem, kurus Visuaugstais jau iepriekš bija nolēmis darīt par saviem bērniem:

„…Pēc Savas gribas labā nodoma, Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Ješua Ha-Mašiahu.”

Efeziešiem 1:5.

Tāpēc, lai mēs nenomaldītos no patiesības ceļa.

„Viņiem tika atklāts, ka ne viņiem pašiem, bet jums nāk par labu tās lietas, ko jums tagad pauduši tie…”

1. Pētera 1:12.

Un tāpēc Daniēlam, atbildot uz viņa daudzajiem jautājumiem, beigās tika teikts:

„ej, Daniēl! Jo atklāsmēm jāpaliek apslēptām un aizzīmogotām līdz pašam laiku galam. Bet tu ej līdz savām beigām, un nomierināsies un augšāmcelsies, lai saņemtu savu daļu dienu beigās.”

Daniēla 12: 9,13. (13. pants tulk. no krievu val. Bībeles)

Salīdzinot Daniēla redzējumu ar Johanana redzējumu

 Tā kā Daniēlam un Johananam bija viens Taisnīguma Skolotājs, viena pravietiskā vēsture un viena tēma, bet dota dažādos laika periodos. Mums ir jāsalīdzina Kņaza teiktais un parādītais caur Eņģeļiem ar Jēra teikto un parādīto caur Eņģeļiem.

Daniēla grāmata: ceturtais zvērs

 „Un pēc tam es redzēju nakts parādībā ceturto zvēru, tas bija briesmīgs un bīstams, un ārkārtīgi stiprs; tam bija lieli un vareni dzelzs zobi, kā arī nagi no vara, tas aprija un iznīcināja visu, un, kas atlika, to tas samina ar kājām; tas bija pavisam citāds nekā visi pārējie zvēri, tam bija arī desmit ragi.”

Daniēla 7:7.

 „Johanana atklāsmes grāmata”

 „Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru, kam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi. Šis zvērs, ko es redzēju, bija līdzīgs leopardam; viņa kājas bija kā lāča kājas un viņa mute kā lauvas mute. Pūķis deva tam savu spēku, savu troni un lielu varu.”

Jāņa atkl. 13:1-2.

Daniēla grāmatas septītajā nodaļā tiek runāts par četrām lielvalstīm. Tās tiek stādītas priekšā kā – lauva, lācis, pantera un briesmīgs un stiprs zvērs.

Helleja Bībeles rokasgrāmata

 „Parasti par šīm četrām pasaules lielvalstīm tiek uzskatītas: Babilonija, Persija, Grieķija un Roma, un uzskatīts, ka laika periods ir no Daniēla līdz Kristum (?). Četri dzīvnieki kalpo par pamatu iedomātajam zvēram ar septiņām galvām un desmit ragiem, saskaņā ar „Atklāsmes gr.”13. nodaļu.

Сeturtā zvēra „Desmit ragi” nozīmē desmit valstis, kuras izveidojās pēc Romas impērijas sabrukšanas. „Citi ragi”, kuri izcēlās starp ragiem, ir panteras un jēra apvienojums pēc Atkl. gr. 13. nodaļas. Par trīs ķēniņiem, kurus nogāzīs, domā, ka bija Lombardi, Ravenna un Roma, kuri tika atdoti pāvestiem to pastāvēšanas laika pašā sākumā. (754 g. pēc Kristus dzim.)

 Henrijs H. Hellejs, Bībeles rokasgrāmata 347. lpp.

Visa šī informācija no Bībeles rokasgrāmatas neizsauc šaubas, ja nu vienīgi paziņojums par laika periodu. No Daniēla – jā, bet Mesija bija un ir vienmēr. Ja nebūtu Viņa, droši vien mums nebūtu arī šīs informācijas. Bet nebūsim pārāk stingri, jo šobrīd mēs varam konstatēt vēsturisko realitāti Ješua pravietojumiem, kurus Viņam deva Dievs. Pats galvenais, ko mēs varam konstatēt, ir tas, ka no Romas impērijas iznāca „Mazais rags”. Tieši šis „mazais rags” Visuaugstā plānā sakoncentrē sevī visas smagās problēmas, kuras novedīs cilvēci pie „bēdu laikiem, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas”. Dan. 12:1, Mat. 24:21.

Daniēla grāmatā: ceturtā zvēra mazais rags

 „…un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas.”

Daniēla 7:8.

 

Tas pats rags

 „…es meklēju skaidrību par to ragu, kas izriesās, kad trīs ragi bija izkrituši, un kam bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas, un kas bija lielāks nekā visi citi. Es arī redzēju, kā šis rags karoja ar svētajiem un tos arī uzveica, kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, un iestājās tas laiks, kad svētie saņēma valstību. Viņš tad man deva šādu paskaidrojumu: ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas nāks virs zemes un kas ir citāda nekā visas citas valstis: tā aprīs visu zemi, to samīs un satrieks druskās. Desmit ragi nozīmē desmit ķēniņus, kas celsies no šīs valsts, un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie, un nogāzīs trīs ķēniņus. Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu.” „Sasapņosies viņiem atcelt svētku laikus un likumu.” (krievu val. Bībelē)

Daniēla 7:20-25.

 

„Johanana atklāsmes grāmatā”:

„Tad es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes, tam bija divi ragi, tādi kā jēram, bet tas runāja kā pūķis.”

Jāņa atkl. 13:11.

 Zvēra gars

 Mums vajag no visas šīs informācijas iegūt pēc iespējas pilnīgāku raksturojumu, ko mums dod Kņazs caur Eņģeļiem, un Pats – bez starpniecības, jo Raksti mums paziņo, ka šis „mazais rags” saņems Visuaugstā sodu un tiks iemests ugunī.

Gars, kurš nostājas pret Dievu

 Tātad, Daniēls paziņo:

 1. Mazais rags uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto.

2. Mazais rags apspiedīs Visuaugstā svētos.

3. Mazais rags centīsies grozīt svētku laikus Visuaugstā svētajiem.

4. Mazais rags centīsies atcelt bauslību (Toru).

5. Svētie tiks nodoti mazā raga varā.

 Šeit seko objektīvs secinājums: ceturtā zvēra mazā raga garīgais veidols atgādina mums trešā zvēra mazo ragu. Tas ir pašiedomīgā ķēniņa Antioha Epifāna gars. Viņš sacēlās pret Visuaugsto Israēla Dievu. Šis gars sacēlās pret valdnieku Valdnieku. Šis gars arī centās atcelt Toru, svētku laikus un Valdnieka likumus Viņa tautai – Israēlam. Un, kā tas beidzās Antioham, tāpat tas beigsies arī šim „mazam ragam”, kurš izriesās ceturtajam zvēram.

 Johanans paziņoja…

 Pavisam īsi, bet skaidri: zvērs, kas iznāca no zemes, tas ir vilks avju drānās. Šajā tekstā tiek dots mājiens, norādījums – „divi ragi, tādi kā jēram”. Šis zvērs ir ārēji līdzīgs jēram, jo divus ragus var redzēt ar acīm, bet savā iekšējā būtībā tas ir pūķis. Iekšējais veidols rodas no tā, ko šis zvērs runā. Un runā viņš kā pūķis.

Jēra – zvēra savienība ar panteru – zvēru

(no Helleja Bībeles rokasgrāmatas)

 „Pantera – zvērs pārstāv pasaules valdību. Jērs – zvērs pārstāv liekulīgo kristīgo spēku. Un pūķis viņus apvieno vienā vispasaules spēkā. Šī savienība tiek nosaukta par „Bābeli”, sīkāk par to rakstīts Jņ. atkl. 17. un 18. nodaļā.

Daži domā, ka šī pantera – jērs – zvērs pārstāv antikristu. Citi domā, ka viņš simbolizē dažas pasaules vēstures iezīmes?! (man nesaprotama frāze). Tā paralēle ar Baznīcas dzīves kursu caur visu vēsturi, līdz pat mūsu dienām ir vienkārši pārsteidzoša.

Roma krita 476. gadā pēc J.K. dzim. Bet Kristus vārdā, un ar Baznīcas palīdzību Roma atdzima. Un pāvestu Roma valdīja pār pasauli ļoti plašā teritorijā, un ilgu laiku tās vara bija despotiskāka nekā pagānu pasaule, vai jebkura cita vara pirms tam.

„42 mēneši” (13:5), ņemot dienu par gadu, sastāda 1260 gadus, pāvestu valdīšanas laiku, kā vispasaules spēku no 6 līdz 18 gadsimtam.

„Zaimot viņa vārdu” (13:6), tas tieši atbilst pāvestu pretenzijām uz bezgrēcību, grēku piedošanu un būt par Dieva vietnieku uz zemes.

„Karot ar svētajiem” (13:7). Vēsture liecina, ka viduslaikos un reformācijas perioda sākumā, gāja bojā vairāk nekā 50 000 000 mocekļu.”

 H. H. Hellejs Bībeles rokasgrāmata 718-719 lpp.

 

 

3. Nodaļa

 

TIESA

 

1. daļa

Daniēlam

 

„Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs. No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.

Tad es redzēju, ka par augstprātīgi izteiktajiem vārdiem, kādus sacīja rags, zvēru nogalināja manu acu priekšā, viņa miesu satrieca un nodeva ugunī sadedzināšanai.

Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica uz gadu un stundu.

Kamēr es vēroju nakts parādības, redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā. Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā, ka Viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodas; Viņa vara ir mūžīga, Viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.”

Daniēla 7:9-14. (11. pants tulkots no krievu val. Bībeles).

Y Y Y

 

2. daļa

Johananam

Jāņa atklāsmes grāmata 18; 19:1-6, 20-21; 20:1-15.

Apskatīsim saīsinātā veidā:

„Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma.”

Jāņa atkl. 18:1.

Eņģelis, kuram bija liela vara, kuru redzēja arī Ecēhiēls:

„Un redzi, Israēla Dieva godība parādījās pēkšņi no rītu puses ar stipru troksni kā lielu ūdeņu krākšana, un zeme atmirdzēja no Viņa godības.”

 Ecēhiēla 43:2.

Un viņš paziņoja par Bābeles krišanu:

 

„Viņš sauca spēcīgā balsī: „Kritusi, kritusi lielā Bābele! (lielā netikle – krievu val. Bībelē). Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli un par visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli. Jo visas tautas ir dzērušas no viņas netiklības dusmu vīna, un pasaules ķēniņi ir piekopuši netiklību ar viņu, un pasaules tirgoņi ir kļuvuši bagāti no viņas lielā greznuma.”

Es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm saucam: „Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības. Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus. Atmaksājiet tai, kā arī viņa atmaksājusi, un atdarait tai divkārt pēc viņas darbiem! Kausu, ko viņa pildījusi, pildait tai divkārt!”

 Jāņa atkl. 18:2-6.

 

Apsūdzības spriedumā

 

Mēs lasām šādus vārdus: …netiklības dusmu vīns, ko dzērušas visas tautas (pagāni), gan ķēniņi, gan tirgoņi dzēruši šo vīnu, ko gatavojusi netikle.

Lūkas Evaņģēlijā (Lūkas 21:23) rakstīts: „…jo lielas bēdas nāks pār zemi un dusmas – „kacaf” pār šo tautu.” Tie ir Ješua vārdi. Ivrita tekstā šeit ir lietots vārds „kacaf” – tas nozīmē dusmu galējo formu – trakas dusmas.

Lielais „krodzinieks” labi zina savu darbu. Viņam vajag piedzirdīt tautas ar viltus mācībām, lai viņas šo mācību apreibinātas neatrastu ceļu uz Ješua „kūti”. Atcerēsimies:

„Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens Gans.”

Jāņa 10:16.   

Un atzīmēsim: Ješua saka: …arī tās Man jāatved…” Viņš atnāca Tēva uzdevumā, Viņš ir Dieva Vārds!

Y Y Y

3. daļa

Starp avi un avi

Ko saka vārds? Ecēhiēla 34: 22-24

 

„Tad Es nākšu Savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā. Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, Savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans. Un Es, Tas Kungs, būšu viņu Dievs, un Mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, Tas Kungs, Esmu tā sacījis.”

Mēs izlasījām dažus pantus – visa nodaļa ir par šo tēmu. Bet Dieva noteiktā laikā radās Antioha Epifāna gars, kurš: „… izauga pat līdz debesu karapulkam un norāva kādus no šā pulka un no zvaigznēm zemē un samina tos. Tas pacēlās savā pārmērīgā pašiedomībā pat līdz šā pulka Vadonim, tā ka tas pēdējam atņēma dienišķo upuri, izpostīja un lika negodā Viņa svētuma mitekli. Arī debesu karapulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; un rags nogāza patiesību pie zemes, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi.”

 Daniēla 8:10-12.  

Un mēs varam lasīt, ka Antioham tika dota vara aizvest negodīgās avis. Tas ir uzrakstīts mums, lai mēs būtu Rakstu apgaismoti un zinātu Dieva Vārdu, un Tā gaisma palīdzētu mums izdarīt pareizo izvēli. „Antioham” dota vara „pārliecināt” negodīgos, kā teikts: „…Es turēšu tiesu starp avi un avi un starp auniem un āžiem.” Ecēhiēla 34:17. Dievs neko neiesāk bez iepriekšēja paziņojuma. Un tāpēc…

Apustulis Pāvils mācīja pagānus Efezā:

„Reiz senajos laikos bijāt bez Mesijas, šķirti no Israēla draudzes (no Israēla sabiedrības – krievu val Bībelē) un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, bez Dieva šinī pasaulē. Bet tagad jūs esat Ješua Ha-Mašiahā; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Mesijas asinīs esat kļuvuši tuvi. Jo Viņš ir mūsu miers: Viņš abus darījis par vienu un noārdījis starpsienu, kas mūs šķīra, proti, ienaidu.”

 Efeziešiem 2:12-14. 

Un atkal lasot un ticot mēs iegūstam izvēles brīvību: „Un jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs jūs brīvus.” Jāņa 8:32. Apustuļi nepārgrozīja Dieva Vārdu, bet negodīguma rezultātā (par to būs teikts tālākā tekstā) apsūdzības spriedumā ir ierakstīti šādi vārdi:

„Priecājieties par to, debesis un svētie, apustuļi un pravieši, jo Dievs ir jūsu tiesu spriedis pār viņu.”

Jāņa atkl. 18:20.

Y Y Y

4. daļa

Spriedums

„Stiprs eņģelis pacēla akmeni dzirnakmens lielumā un meta to jūrā, sacīdams: „Tā ar spēku metīs Bābeli, lielo pilsētu, un tās nebūs nekad vairs. Viņā ir atrastas praviešu un svēto asinis un visu to, kas noslepkavoti virs zemes.”

 Jāņa atkl. 18:21, 24

 

Sprieduma izpildījums pūķim

 

„Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde. Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem, iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam.”

 Jāņa atkl. 20:1-3.

 

To tiesa, kam bija dots tiesu spriest

 

„Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Ješua liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Mesiju tūkstoš gadu. Bet pārējie mirušie neatdzīvojās, pirms nebija pagājis tūkstoš gadu. Šī ir pirmā augšāmcelšanās. Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Mesijas priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.”

 Jāņa atkl. 20:4-6.

Y Y Y

 

5. daļa

Vēl ir laiks

 

Daudzi to tad izpētīs, un atziņas vairosies! Daniēla 12:4

 

Dieva noteiktajā laikā, vēsturiskā periodā, par kuru paziņo Daniēls, Kņaza un Viņa Eņģeļu apgaismots, un pēc tam ar svēto apustuļu palīdzību, mācības un Dieva Vārda izskaidrošanas starpniecību, cilvēces vēsturē radās ticīgie, kas ticēja Vienīgajam Dievam. Viņi sadalījās savā starpā tajos, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu, un tajos, kas nepielūdz zvēru un viņa tēlu. Tajos, kas pieņēma zīmi uz savas pieres un rokas, un tajos, kas nepieņēma zīmi uz savas pieres un rokas.

Un visiem viņiem, kā tiem, kas pielūdza un pieņēma, kā arī tiem, kas nepielūdza un nepieņēma, bija vieni Raksti. Viņiem bija Vārds no Dieva kā brīdinājums. Vārds – brīdinājums no Visuaugstā atnāca pie cilvēkiem 490 gadus (septiņdesmit nedēļas) pirms šiem notikumiem. Un 50 gadus pēc tam, kad sāka spīdēt „gaisma pagānu apgaismošanai”, daudzu tautu valodās tika dota Dieva, Visuvaldītāja, caur Jēru un Viņa eņģeļiem,

 un caur Johananu paziņotā „Atklāsmes grāmata”. Grūti iedomāties, ka tik ilgā laika periodā cilvēki (sevišķi mācītāji un skolotāji) neatrada iespēju iepazīties ar Dieva Vārdu un brīdināt savas avis un mācekļus, kaimiņus un radiniekus par šo Visuaugstā Dieva brīdinājumu.

Pagāja vēl vairāk nekā 1900 gadu. Cilvēkiem ir iespējas un tiesības izdarīt pareizo izvēli. Jo liels ir Visuaugstā Dieva pacietības mērs.

Y Y Y

6. daļa

Pravietiskā vēsture

 

Savādas sajūtas pārņem cilvēku, kad viņš atrodas praviešu un apustuļu Rakstos, jo viņš tad atrodas „patiesos pravietojuma vārdos”, un bieži vien cilvēks uzreiz nevar saprast, vai viņš atrodas pagātnē, tagadnē vai nākotnē. Patiešām, kā teica Einšteins: „Atšķirība starp pagātni, tagadni un nākotni ir tikai ilūzija, kaut arī stabila.” Laiks, teica Einšteins, nebūt nav tāds, kā izliekas – viņš nepavisam neplūst tikai vienā virzienā. Nākotne eksistē vienlaicīgi ar pagātni.

Lūk, arī Jāņa atkl. 18:20: „Priecājaties par to, debesis un svētie, apustuļi un pravieši, jo Dievs ir jūsu tiesu spriedis pār viņu”- nostāda mūs tāda kā paradoksa priekšā. Vārds aicina apustuļus un praviešus priecāties jau tagad, jo Dieva tiesa jau notikusi, acīmredzot citās pasaulēs, bet tas, kas lasa šīs rindas, vēl joprojām dzīvo zem zvēra un lielās netikles varas, un ap viņu visapkārt ir ļoti daudz to, kas „dzēruši no viņas netiklības dusmu vīna”.

Tas viss nav tik vienkārši, un viss tas noteikti atstāj iespaidu uz to, kas lasa par nākotni, kā jau par notikušu faktu. Un lasot Rakstus cilvēks var uzrakstīto pieņemt kā brīdinājumu. Kā Ješua lūgšanu par viņu, ja tas saprot uzrakstīto.

„Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība.”

Jāņa 17:15-17.

Y Y Y

7. daļa

Dievs attaisnojis jūs. Dievs ir jūsu tiesu spriedis

 

Bet tagad pārdomāsim šos vārdus. Un vispirms, kā tas bieži notiek, vajag precizēt teksta tulkojumu:

„Priecājieties par to, Debesis! Priecājies Dieva tauta, apustuļi un pravieši! Jo, notiesājot viņu, Dievs ir jūs attaisnojis.”

Jāņa atkl. 18:20 D. Sterna tulk. „Ebreju Jaunā Derība”.

„Priecājieties par to, Debesis, un svētie un apustuļi un pravieši, jo Dievs ar jūsu tiesu notiesājis viņu.”

Jāņa atkl. 18:20 „Habrit Hahahadaša.”

Visskaidrāk teksta domu izsaka D. Sterna tulkojums. Priecājas Debesis (dzīvās būtnes, 24 vecaji, eņģeļi), priecājas svētie, kas nepieņēma zvēra zīmi un nepielūdza viņa tēlu, priecājas apustuļi, priecājas pravieši.

Tāpēc pirmoreiz izlasot Jņ. atkl. 18:20, es arī nopriecājos. Šis pants ir ļoti dzīvespriecīgs un optimisma pilns. Pirmkārt, šai vietā Raksti mums saka, ka apustuļi un pravieši ir dzīvi, dzīvi jau 2000 gadus. Otrkārt, viņi priecāsies, vai arī jau priecājas par tiesu pār lielo netikli, kura viņu zemes dzīves laikā vēl nebija tik liela, bet jau tad darīja daudz ļaunuma, pavedinot tos, kas nāk apustuļu, praviešu un Ješua ticībā.

Es esmu ļoti priecīgs, ka Dievs ir attaisnojis apustuļus. Jo apustuļu tauta arī šodien viņus apsūdz, it sevišķi apustuli Pāvilu. Ebreju tiesa nav taisnīga, jo apustuļi bija Israēla Dieva sūtņi un izpildīja Viņa gribu. Šī tiesa nav taisnīga vēl arī tāpēc, ka ebreji arī tic „lielajai netiklei”, tā vietā, lai iedziļinājušies grāmatā „Jaunā Derība”, iegūtu savu spriedumu balstītu uz Rakstiem.

Y Y Y

8. daļa

Pirmie

 

Pirmajiem vienmēr ir grūti. Sevišķi ja šie pirmie ir Dieva sūtņi. Dievs sūta savus kalpus pie cilvēkiem. Pie cilvēkiem, kurus Dievs grib atbrīvot no tumsas varas. Tumsas vara ir visaptveroša. Tumsa visapkārt un tumsa iekšā (pašā cilvēkā). Pirmā svece pārrauj šo tumsu un apgaismo visu apkārtni, cik nu viņa ir spējīga apgaismot ap sevi esošo pasauli.

Pirmie ar savu parādīšanos apgaismo visu ap sevi, un gaisma, kas nāk no viņiem, deg īpaši spilgti, gan viņu tiešā tuvumā, gan viņos pašos. Pirmajiem šī gaisma atnes prieku, neizsakāmu prieku, kuru viņi, pirmie, ienesa cilvēku dzīvēs, pie kuriem viņus sūtīja Dievs.

Pirmos šī gaisma un šis prieks var apžilbināt, un viņiem sāk likties, ka viņu atnestā gaisma ir jau uzvarējusi tumsu. Tajā brīdī pirmajiem liekas, ka gaismas uzvara ir jau pilnīga un pabeigta.

Bet tas ir tikai cīņas sākums ar tumsu. Tumsa, ārējās gaismas apžilbināta vienā mirklī atkāpjas, bet pēc kāda laika atgūstoties, organizē pretestību, izmantojot visus savus iekšējos resursus. Tumsa, kas ir cilvēkā, ir ļoti dzīvotspējīga un gatava ilgai pretestībai. Un tikai tad pirmie sāk saprast, ka viņi ir uzvarējuši pirmo kauju, bet priekšā stāv vēl ļoti smagas cīņas, un līdz pilnīgai uzvarai pār tumsu vēl ir ļoti tālu.

Un šajā smagajā, nogurdinošajā cīņā pirmajiem ir ļoti grūti, jo viņu, pirmo, vienmēr ir maz un likumsakarīgi, ka viņi šai cīņai atdod visus savus spēkus, un nereti iet bojā.

„Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.”

1. Korintiešiem 4:9.

Viņi, Dieva un Ješua sūtņi, vienlaikus bija arī pirmie Israēla tautas pārstāvji, jo sagatavoja ceļu kā svētkalpotāju tautas pirmie svētkalpotāji. Kaut gan meli ir sagrozījuši gan Ješua tēlu, gan Viņa apustuļu tēlus un viņu mācību, un visam tam tautu dzīvēs ir vieta jau ap 2000 gadu, bet Raksti saka:

„Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas. Un nāks daudzas tautas un sacīs: „Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” Jo no Ciānas izies pamācība (no Ciānas izies likums – krievu val. Bībelē) un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.”

 Jesajas 2:2-3. 

Y Y Y

9. daļa

Vārda tiesa

Uz kā balstās apustuļu tiesa

 

Neapšaubāmi, uz Dieva Vārda! Dieva Vārds bija viņu Dievs! Un, tā kā Dievs ir visuresošs, Viņš ir vienmēr, tad arī Dieva sūtņi, kas nes Viņa Vārdu, ir vienmēr! Viņi ir mūžīgi, kā mūžīgs ir Dieva Vārds.

„Bet mēs atsakām tai slepenai bezkaunībai, nestaigādami iekš viltības, nedz to Dieva Vārdu pārgrozīdami, bet ar patiesības parādīšanu, sevi pašus darīdami pieņēmīgus pie ikkatra cilvēka zināmas sirds Dieva priekšā”

 2. Korintiešiem 4:2 (1877. gada Bībelē).

Apustuļiem bija Ješua mācība un, pamatojoties uz Lielā Rabbi mācību, viņi mācīja savus mācekļus. Viņi bija Vārda kalpi, Dieva kalpi.

 Šajā nodaļā iet runa par Dieva tiesām. Dieva tiesa nosaka taisnos un netaisnos pēc to uzticības Vārdam.

„Jo Dieva Vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.”

 Ebrejiem 4:12.

Vārdam, Kurš bija pie Dieva un Kurš kļuva par Dievu, ar Tā Kunga Cebaota dedzīgumu, un Kurš kļuva par Cilvēku, ar Tā Kunga Cebaota dedzīgumu, bija savs antipods, arī pēc Tā Kunga Cebaota gribas. Tas bija no Dieva, jau no iesākuma noliktais ienaids. 1. Mozus 3:14-15.

Šis antipods, anti-mesija, mesijas vietā kļuva par dievu cilvēkiem, kuri nevarēja pieņemt Israēla Dievu, To Kungu Cebaotu. Viņš kļuva par to cilvēku dievu, kuri nevarēja pieņemt Patiesības Garu, mīlestību uz patiesību savai glābšanai, un tāpēc saņēma no Tā Kunga Cebaota savu dievu, kuru sāka pielūgt un pielūdz līdz pat šai dienai. Dieva Vārds, Kurš vienmēr bija ar Dievu, par Kuru jau Mošē teica Visuaugstajam:

 „Piedod man, Kungs, bet sūti To, Kuru Tu vienmēr sūti!”

Šmot 4:13 (tulkots no ivrita).

Dievs aicina Mošē, bet tas lūdz savā vietā sūtīt to, Kuru Dievs jau agrāk ir sūtījis?! Vienmēr?! Pastāvīgi?! To, kuru Viņš sūtīja pie Ābrahāma, pie Hagares, pie Jēkaba…Šo Rakstu vietu skaidro Lekah Tov Midrašs:

„Visuma Valdniek, lūdzu, sūti to, kuru Tu sūtīsi – tas ir Mašiahu, Kuram nākotnē jākļūst par atbrīvotāju.”

Šis vārds 300-250 gadu agrāk, pirms tas kļuva par Cilvēku, tika sūtīts pie pravieša Daniēla:

„Un Viņš man sacīja: „Daniēl, mans ļoti mīļais vīrs! Uzklausies, ko Es tev tagad teikšu: paliec savā vietā stāvam, Es Esmu pie tevis sūtīts.”

 Daniēla 10:11.

Vārds, kuru Daniēls redzēja kā nepazīstamu kņazu, atklāja Daniēlam visu cilvēces vēsturi. Vārds atklāja arī to, ka cilvēku pasaulē parādīsies Israēla Dieva un Israēla tautas pretinieks – anti-mesija, kurš vajās Dieva tautu.

Apmēram pēc 200 gadiem šis anti-mesija parādīsies cilvēku pasaulē kā konkrēta persona – Antiohs IV Epifāns, kurš Dieva tautas vēsturē paliks kā ienaidnieks, kurš bija nodomājis ebrejus garīgi iznīcināt kā Dieva tautu:

„…Tas pacēlās savā pārmērīgā pašiedomībā pat līdz šā pulka Vadonim, tā ka tas pēdējam atņēma dienišķo upuri, izpostīja un lika negodā Viņa svētuma mitekli. Arī debesu karapulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; un rags nogāza patiesību pie zemes, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi.”

 Daniēla 8:11-12

Antiohs Epifāns sacēlās pret Dievu un tika nogalināts, „bet ne ar cilvēka roku.” Daniēlam tika parādīts, ka pēc tam cilvēku pasaulē uzradīsies cits tēls:

 „Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību(Toru); viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divi gadus un vēl vienu pusgadu.”

 Daniēla 7:25.

Tāds ir pretinieka garīgais tēls, kurš pēc sava gara ļoti atgādina Antiohu IV Epifānu un, kurš beigās kļūs pazīstams kā antikrists. Vēsturiskajā laika periodā, kad cilvēku pasaulē ienāca vārds „Kristus” uzradās arī antikrista tēls.

„Kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu.”

 2. Tesaloniķiešiem 2:4.

Glābēja vietā. Šis tēls kļūs cilvēkiem par „glābēju.” Bet ilgu laiku tas bija tikai pieņēmums, loģisks secinājums, kurš prasīja dokumentālu apstiprinājumu.