15. Nodaļa

Uzvarētāji

 Un elles vārti tos neuzvarēja 

Johananam divreiz parāda vienu un to pašu ainu: Jērs, to 144 tūkstošu priekšgalā, kuriem uz pieres rakstīts Viņa Tēva vārds. No tā mēs varam secināt, ka tā arī ir Jēra draudze, kura ir Visuaugstā izredzēta un aicināta – kā Dieva un Jēra karavīri cīņai ar tumsu un ļaunumu. Spriežot pēc simboliem un zīmēm, viņi pieder Israēlam un ir daļa no Israēla.

Un neviens nevarēja to dziesmu iemācīties…

Jāņa atkl. 14:1-3

„Tad es redzēju, un raugi: Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam Viņa Vārds un Viņa Tēva Vārds bija rakstīts uz viņu pierēm; un es dzirdēju balsi no debesīm; tā bija kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana; šī balss, ko es dzirdēju, bija, kā kad spēlētāji spēlē uz savām cītarām. Tie dziedāja (it kā – krievu val. Bībelē) jaunu dziesmu goda krēsla priekšā un četru dzīvo būtņu un vecaju priekšā, un neviens nevarēja to dziesmu iemācīties, kā vien tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas ir atpirkti no pasaules.”

Lai saprastu Rakstus, šajos pantos vajag izcelt vismaz trīs ļoti svarīgus apstākļus:

„Tad es redzēju un raugi: Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simts četrdesmit četri tūkstoši…” Ko mēs lasām? Johanans redz (!) Jēru un viņam līdzās 144000. Ne virs viņiem, bet līdzās viņiem. To raksta tas pats Johanans, kas Evaņģēlijā raksta: „Dievu neviens nekad nav redzējis…” Jāņa 1:18, viņš redz Jēru stāvam līdzās citiem ļaudīm.

„Tie dziedāja it kā jaunu dziesmu goda krēsla priekšā un četru dzīvo būtņu priekšā.” Jērs un viņa draudze dzied dziesmu, kura ir it kā jauna. Tas nozīmē, ka viņa nav jauna, viņa jau ir dziedāta, bet tagad viņu dzied kopā ar Jēru. Un it kā jauna šī dziesma ir tāpēc, ka tā tagad ir atjaunota ar Jēra spēku un patiesību. Viņš šai dziesmai piešķir jaunu skanējumu. Mateja 5:18.

Par to runā arī tas pats Johanans: „Brāļi, es jums nerakstu jaunu bausli, bet vecu bausli, kas jums ir bijis no iesākuma. Šis vecais bauslis ir tas vārds, ko jūs no iesākuma esat dzirdējuši. Atkal es jums jaunu bausli rakstu, kas ir patiesība iekš Viņa un iekš jums: jo tā tumsība paiet, un tā patiesā gaisma tagad spīd.” (1877. gada Bībelē).

1. Jāņa 2:7-8.

Tātad, tas pats vārds, Dieva mācības vārds, Toras vārds, kurš bija miesas pavājināts (ne tā, ka pats Dieva vārds būtu kļuvis vājāks un bezspēcīgs, bet miesas likumu pretestības dēļ, kuri iedarbojas uz cilvēku. Divu! likumu pretestības dēļ: Dieva likuma un grēka likuma, kā māca Pāvils Rom. 8:3).

„Un neviens to dziesmu nevarēja iemācīties kā vien tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas ir atpirkti no pasaules.”

Kas tā ir par dziesmu un kāpēc neviens to nevarēja iemācīties kopā ar šiem simts četrdesmit četriem tūkstošiem? Šis ir ļoti neparasts pravietojums. Aizdomāsimies! Neparasts 1900 gadus atpakaļ un, mums, šodien?! Cik gan cilvēku paaudžu pirms mums ir atvēruši šos Rakstus! Dažādu laikmetu un dažādu tautu cilvēki. Un nevarēja atklāt sev Moše dziesmu, kas nebija apslēpta viņiem?! Tas ir neizskaidrojami, ja nesaskata tajā Debesu gribu, „neviens nevarēja iemācīties”. Viltus mācītāji aizveda mācekļus no Dieva Toras un cilvēki „nepieņēma mīlestību uz patiesību, kas tos būtu izglābusi.” Lie1a cilvēka traģēdija. Cilvēks pats, saņemdams atziņu par Dievu – atkāpās no Dieva.

Moše dziesma, vai noslēpums, kurš visiem atvērts

Šī dziesma – ir daļa no ikdienas lūgšanas. Lūk, šī dziesma: „Es dziedāšu Dievam par Viņa lielo uzvaru, jātnieku un zirgu Viņš iemeta jūrā. Mans spēks un mana dziesma – Dievs, un mana glābšana; tas ir mans Dievs, es Viņu slavēšu, mana tēva Dievu, es Viņu paaugstināšu. Dievs – varens Karotājs, Dievs – ir Viņa vārds.”

 Šmot (2. Mozus) 15:1-3 (tulk. no ivrita).

Man šķiet, ka Johanans runā par citu Mošē dziesmu: HAAZINU: „Uzklausiet, debesis, un ļauj man runāt, un zeme lai dzird manas mutes vārdus! Līsti lejup kā lietus, mana mācība, un pili kā rasa, mana valoda, kā lietus uz zaļumu un lāses uz zāli! Jo es slavēšu Tā Kunga Vārdu: dodiet godu mūsu Dievam! Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir tiesa (jo visi Viņa ceļi – Viņa likums – tulkots no ivrita); Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess. Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet, sev par kaunu, nikna un netikla cilts. Vai jūs Tam Kungam tā atmaksājat, tu ģeķīgā un neprātīgā tauta? Vai Viņš nav tavs tēvs, kam tu piederi, kas tevi radījis un veidojis? Piemini senās dienas, ņem vērā gadus no audzes uz audzi! Vaicā savam tēvam, tas tev to pastāstīs, prasi saviem vecajiem, tie tev to teiks: kad Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām robežas pēc Israēla bērnu skaita. Jo Tā Kunga daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla.”

 5. Mozus 32:1-9.

Viena dziesma un viens autors

Principiāli ir tas, ka starp ebrejiem visiem pazīstama ir Moše dziesma, kas saucas „Aazinu” – kas nozīmē: klausieties, pievērsiet uzmanību. Tā ir 5. Mozus grāmatas pirmspēdējā nodaļa, un sastāv no 52-iem pantiem. „Aazinu” beidzas ar pēdējo – 33. nodaļu, kura saucas „Braha”- kas nozīmē „Svētīšana”.

Un Ješua pravietiskā dziesma, kura mums atklājas mūsu Kunga Ješua „Atklāsmē” – tā ir viena un tā pati dziesma!

Vai tas nav pārsteidzošs „Atklāsmes gr.” noslēpums, kurš nav paslēpts, bet to brīvi var izlasīt ikviens, kas ir spējīgs. Tiesa gan, lai izlasītu Moše pravietojumus, un lai spētu savienot tos ar Ješua pravietojumiem, ir jābūt nevis „ārpus” Israēla, bet gan Israēlā „iekšā”. Nevar būt atsvešināts no Israēla. Ir jābūt ar Kungu Ješua, Kurš lasītāju saskaņā ar Rakstiem, ved pie Savas tautas, un Kurš Pats ir Israēls.

Starp citu, „Brahā” ir viens pants, kurš var likties noslēpumains un nesaprotams (tam, kam nav atklājušies Raksti).

„Un par Jūdu viņš sacīja: „Uzklausi, Kungs, Jūdas balsi un ved to atpakaļ pie viņa tautas. Ar savām rokām viņš tos aizstāv, un esi Tu viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem!”

5. Mozus 33:7.

Moše, pirmais Israēla ķēniņš, pirmais lielais pravietis, pirmais vadonis, uzticamais Dieva kalps, lūdz Visuaugsto par Jūdu. Kas gan ir šis Jūda? Ceturtais Jēkaba un Leas dēls? Nē. Tā jau ir vēsture. Jūdas cilts? Arī nē. Jo nekad nav atstājusi savu tautu. Bet ir viens Jūdu ķēniņš, kurš vēl nav bijis kronēts par ķēniņu Israēlā. 2. Samuēla 7:13; Jeremijas 23:5. Tas ir Ķēniņš no Jūdas cilts un par Viņu lūdz pirmais Israēla ķēniņš savu Dievu.

Tie, kas bija uzvaru guvuši pār zvēru, viņa tēlu…

15. nodaļa. Jāņa atkl. 15:1-3

„Tad es redzēju citu lielu brīnišķīgu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas. Un es redzēju tādu kā kristāla jūru, sajauktu ar uguni; tie, kas bija uzvaru guvuši pār zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli, stāvēja pie kristāla jūras ar Dieva cītarām rokās. Tie dziedāja Dieva kalpa Moše dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: „Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ!” 

Aļtaaminu!

„Ja tad, kas jums sacīs: „redzi, še ir Mesija, vai tur, – tad neticiet.”

Mateja 24:23.

„Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir, vai tur – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.” Bet mācekļiem Viņš sacīja: „Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit. Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, – neejiet un neskrieniet tam pakaļ. Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā. Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.”

Lūkas 17:20-25.

Par kādu laiku pravieto Ješua? Viņš tika atraidīts pirmajā gadsimtā, Viņš tika atraidīts ceturtajā gadsimtā, Viņš tika atraidīts astotajā gadsimtā… katru reizi, kad cilvēks atraidīja Dieva Vārdu, Viņš atraidīja arī Ješua. Un šodien Viņu neatpazīst ebreji (un vai tad var atpazīt?) un Viņu neatpazīst daudzas no tautām.

Aina, kura tika parādīta Johananam, šodien šķiet pilnīgi reāla. Jērs stāvēs ar tiem, kas „seko Jēram, kurp tas arī ietu.”

„Šie ir tie, kas nav apgānījušies ar sievietēm, jo tie ir šķīsti: šie ir tie, kas seko Jēram, kurp Tas arī ietu. Tie ir atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un Viņa Jēram.”

Jāņa atkl. 14:4.

Un tāpēc viņi ir guvuši uzvaru pār zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli. Un viņu uzvara ir – izglābtie – „liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja…” Jāņa atkl. 7:9-17.

Bet „Atklāsmes grāmata” mums liecina arī par citu lielu ļaužu pulku, kuri brīnīsies (Jņ. atkl. 17:8), un kuri pat nav zinājuši, ka nav izredzēti un viņu vārdi nav rakstīti dzīvības grāmatā. Šis cits lielais pulks ir tie, kas ir zvēra un viņa kalpotāju pievilti. Tie ir tie, kas nav saņēmuši gaismu, kas ir iebiedēti un notrulināti.

16. Nodaļa

Zvērs

„…tam (zvēram) bija divi ragi, tādi kā Jēram, bet tas runāja kā pūķis.”

Jāņa atkl. 13:11.

Bez šaubām, šeit ir runa par Ješua atraidīšanu. Tas ir vairāk nekā skaidrs mājiens: zvēram bija zināšanas par Jēru, viņš saņēma varu pārstāvēt Jēru.  

„Viņa (Jevsevija) politiskajā filozofijā, kas ir skaidri formulēta Vita Constantini (Konstantīna dzīve) un Oratio de Laudibus Constantini (Slavas runa Konstantīnam) imperators tiek uzskatīts par Dieva atveidu un Visuvarenā pārstāvi. Imperators uzstājas kā Logosa izskaidrotājs. Viņš atdarina Dieva Dēla filantropijai. Bīskapu sapulcē ar imperatoru Konstantīnu priekšgalā, kas notika viņa valdīšanas trīsdesmitajā gadadienā, Jevsevijs saredzēja līdzību ar Mesiānisko vakarēdienu.”

 DANIELS GRŪBERS „BAZNĪCA UN JŪDI”, no nodaļas: „Baznīcas vēsture” Jevsevija.   

Tā kā Ješua bija daudzkārt atraidīts gan no jūdu, gan pagānu puses, tad tas nenozīmē, ka Johanans savos redzējumos redzēja tieši šo augstāk minēto piemēru. Bet arī šis vēsturiskais fakts apstiprina Ješua pravietojumu. Jo „zvērs no zemes” (no valsts) – tas ir apkopojošs tēls. Tas ir valsts vadītāja tēls, kurš izplatījis savu varu uz ticīgo draudzēm, un caur garīgiem ganiem kļuvis par starpnieku starp cilvēku un Dievu (?), tādā veidā noraidot Jēru.

„Tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm… Tas aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs.”

Jāņa atkl. 13:14.  

Ne jau Konstantīns 325. gadā teica „zemes iedzīvotājiem” celt tēlu. Tas notika daudz vēlāk. Ņemam vēsturiskus faktus: „Septītais Vispasaules koncils 787. gadā Nikejā. Koncils, kurā piedalījās 375 bīskapi, tika sasaukts pēc imperatores Irinas un viņas dēla Konstantīna pavēles. Koncils ieviesa elku kalpību (baznīcā tika ienesta svētbilde, ikona). Tā tika apstiprināta kristietībā, tas ir novērojams līdz pat šai dienai pareizticīgo, katoļu un pat protestantu baznīcās.”

VĒSTURISKĀ KOMĒTA. (16. lpp.).

Dievs deva ļaudīm Savas Būtības atveidu (Ebr. 1:1-4). Visuaugstais ne tikai vienkārši deva – Viņš To atdeva, pienesot Viņu par upuri, lai, saskaņā ar Rakstiem, caur upura asinīm savienotu Sevi ar cilvēku. Visuaugstais sūtīja Savus kalpus, kuriem bija jāapgaismo cilvēkus ar Viņa Vārda gaismu un jādod tiem no Viņa Gara. Un tādā veidā, cilvēki no dažādām tautām guva iespēju atbrīvoties no tumsības varas un griezties pie Dieva. Bet zvērs darbojas ar sev pieejamām un saprotamām metodēm.

„Tam bija dotas spējas iedot dzīvības garu zvēra tēlam, lai zvēra tēls varētu runāt un panāktu to, ka visi, kas nepielūgtu zvēra tēlu, tiktu nokauti.”

Jāņa atkl. 13:15.

Divi tēli pēc Dieva gribas nostājās cilvēka priekšā. Viens no Dieva – Dieva Dēls, kurš ir Dieva Vārdā un Kurš Pats ir Dieva Vārds. Un zvēra tēls, kurš ir no zvēra un izpilda zvēra gribu. Bet par to nākošajā nodaļā: „UN JŪS ATZĪSIT PATIESĪBU…” Jāņa 8:32.

17. Nodaļa

Viss piepildīts 

VISS PIEPILDĪTS! 

Pēdējie Ješua vārdi pirms nāves. Tie ir arī pēdējie vārdi pirms ieiešanas jaunā dzīvē. „NIŠLAM”. Izdarīts! Pabeigts! Piepildīts! Kas tad ir piepildīts, pabeigts? – Ješua zemes dzīves mērķis un jēga.

„Mēs redzam Ješua… nāves ciešanu dēļ ar godu un slavu vainagotu, lai Dieva žēlastībā būtu baudījis nāvi par visiem.”

 Ebrejiem 2:9.

Ješua uzvarēja bailes, sāpes un ciešanas Savā cilvēciskajā miesā – uzvarēja nāvi un pasaules ļaunumu. Jesajas 25:8 un 1. Kor. 15:55. Uzvarot Sevi, Ješua atvēra dzīvības ceļu Saviem sekotājiem, „ja kāds grib Man sekot…”

 JO…

„Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti (evaņģēliju), Mani sūtījis dziedināt (Marka 2:17) sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu (vēl nav atnākusi!) un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ (Ciānas sērojošos – krievu val. Bībelē), dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.”

 Jesajas 61:1-3.

Viss tas ir izdarīts tev un pieder tev pie viena, bet obligāta noteikuma: ja tu piederi Viņam. Ja tu esi Viņam, tad tas viss ir tavs, tu vari to visu pieņemt un dzīvot tajā. Lai pieņemtu un dzīvotu tajā, tev jāuzticas Viņam.

Lai tu tajā varētu būt, daudzas paaudzes tavu priekšgājēju, Viņa sekotāju, ir strādājušas pirms tevis, strādājušas arī tev, un tagad tu esi iegājis viņu darbā. Tagad tu strādā to labā, kas tev līdzās, un, iespējams, arī to labā, kas būs pēc tevis. Tas nozīmē, ka arī tavā dzīvē tas ir PIEPILDĪJIES. Piepildījies, neskatoties uz visu tavu nepilnību, jo tu esi izpirkts! Piepildījies tāpēc, ka Visuaugstais Dievs paredzēja tev izpirkšanu.

Ko nevarēja izdarīt Tora…

Šai Pāvila izteiktajai domai vajag pievērst īpašu uzmanību. Man šķiet, ka vislabāk šī doma izteikta D. Sterna „Ebreju Jaunās Derības” tulkojumā:

„Jo, to, ko pati par sevi nevarēja izdarīt Tora, jo tai nebija spēka piesaistīt sadarbībai veco būtību (Tora nevarēja pārvarēt grēku miesā – tulk. no ivrita), to darījis Dievs, sūtīdams Savu Dēlu kā cilvēku, ar būtību, kas līdzīga mūsu grēcīgajai būtībai. Dievs tā rīkojies, lai darītu galu grēkam, („Visus šās zemes grēkus Es izdzēsīšu vienā dienā.” Cah. 3:8-9) un tādā veidā, Viņš izpildījis spriedumu grēkam, kas ir raksturīgs cilvēciskajai būtībai, lai Toras taisnīgās prasības izpildītos mūsos, kas nedzīvojam vairs pēc vecās dabas iegribām, bet saskaņā ar to, ko vēlas Gars.”

 Romiešiem 8:3-4.

Tātad Pāvils mūs atved pie secinājuma, ka cilvēks, kurš ir Dieva mācīts (spējīgs atnākt pie Ješua) un Dievu mīlošs, tāds, kas piekrīt Viņa Torai, kas vēlas darīt labu un kalpot Dievam, bet kuram ir grēcīga miesa (nepieciešama dzīvei uz zemes), ir brīvs no grēka savā miesā pateicoties tam, ka caur Ješua upuri tika izdzēsti to cilvēku grēki, kurus Viņam deva Dievs – miesā.

„Tādēļ nav vairs nekāda nosodījuma tiem, kas ir savienībā ar Mesiju Ješua. Kāpēc? Tāpēc, ka Gara Tora, kas savienībā ar Mesiju Ješua dod dzīvību, atbrīvoja mani no grēka un nāves „toras”.”

Romiešiem 8:1-2. E.J.D. D. Sterns.

 

UN VIŅŠ MAN SACĪJA: IR NOTICIS!

Jāņa atklāsmes grāmata 21:6

Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica to Johananam pirms vairāk nekā 1900 gadiem. Teica arī mums, šobrīd dzīvojošiem. Teica, lai mēs, kas dzīvojam laikā, saņemot Rakstu gaismu, varētu kaut ko izmainīt. Ko izmainīt? Pagriezties ar seju pret goda krēslā Sēdošo. Nāktu tšuvā (grēku nožēlā) un izbēgtu no sagaidāmās Dieva dusmības.

Viss, kas ir noticis – tā jau ir vēsture. Bet, ja tā ir vēsture, tāda vēsture, kurai vēl nav bijis vietas mūsu dzīvē, tad tā ir gaisma, kas rāda un apgaismo mums ceļu. Beidzot es sapratu, ko nozīmē teiciens: kas nezin savu pagātni, tam nav nākotnes.

„Atšķirība starp pagātni, tagadni un nākotni ir tikai ilūzija, kaut arī stabila.”

A. Einšteins.

Tas, Kurš bija mūžībā, atnāca cilvēku pasaulē, uznesa Sevi uz upuraltāra, un kļuva cilvēkiem par Dievu, jo parādīja ceļu pie Dieva. Kad Viņš vēl bija starp cilvēkiem, Viņš teica:

„ES ESMU Ceļš, Patiesība un Dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani; …un jūs atzīsit Patiesību, un Patiesība darīs jūs brīvus.”

 Jāņa 14:6; 8:32.

Ja visas pasaules nākotne ir jau notikusi pasaulē, kurā vienmēr ir „šodiena”, kurā tu esi aicināts un izredzēts, lai būtu, tad tas viss ir noticis arī tavā dzīvē, jo mums nevajag dzīvot ilūzijās, bet garīgās dzīves reālijās, kurā viss jau ir noticis.

Tajā pasaulē, kurā tu jau biji, un biji aicināts. Viss ir noticis un piepildījies, iespējams, jau pirms pasaules radīšanas. Tas nozīmē, ka arī tavā dzīvē viss IR NOTICIS – VISS PIEPILDĪTS.