CORER MAŠIAH

Iepriekš noteiktais un paredzētais ienaidnieks

Ko nozīmē: „Mesijas ienaidnieks” vai „Mesijas apspiedējs”, par kuru pravieto Pats Ha-Mašiahs, 250-300 gadus pirms „sievas sēklas” atnākšanas?

„Viņš ir Tas, Kurš nācis pasaulē caur ūdeni un asinīm – Ješua Ha-Mašiah, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm.Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība.”

 1. Jāņa 5:6.

To Viņš iepriekš paziņoja pravietim Daniēlam, kuram atklājās kā „nepazīstamais Kņazs”, pirms nāca pasaulē caur „ūdeni un asinīm.” No Daniēla atklāsmēm līdz vēsturiskajai epizodei, par kuru rakstīts Lūkas 24:1-48, pagāja apmēram 280-330 gadi. Daniela pravietojumi šī laika periodā jau daļēji piepildījušies. Šajā laikā Antiohā IV parādījās „corer-mašiah” gars (168-165 g. p.m.ē.), kuram no Visuaugstā tika dots nostāties pret Mašiaha Garu, tajā cilvēces vēstures periodā, ko Pats Ješua nosauc par „pagānu laiki”, laiku, kurā „lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu” – Ješua tautu. Lūkas 21:23,24. Gars „corer-mašiah” pagānos iededzinās „naidu uz Dieva tautu”. Un šis gars pievedīs pie Nikejas koncila m.ē 325. g., un būs tur dominējošais. Un šis gars piespiedīs cilvēkus, kas sevi dēvēja par Dieva un Kristus priesteriem, pilnībā atdalīties no Mašiaha tautas. Un šis gars „corer-mašiah” koncilā un Nikejās paaugstināsies un pacelsies augstāk par „ikkatru dievību.”

367. gadā šis gars, gars „corer-mašiah”, rediģēja pirmo rakstu sakopojumu, kas sastāvēja no četriem evaņģēlijiem, apustuļu vēstulēm un „Johanana Atklāsmes grāmatas”. Šis rakstu sakopojums bija un paliek līdz šai dienai tāds, kas ļoti maz līdzinās ebreju rakstiem, un liela daļa tajā ka „nelīdzinās”, ir arī Mašiaha vārda rakstībai.

Var atrast daudz paskaidrojumu gan objektīvu, gan subjektīvu, lai saglabātu Mašiaha vārda „grieķisko variantu” – Jēzus Kristus, un kā sekas tam, jēdziena „antikrists” saglabāšanos līdz pat šai dienai. Kaut arī iniciatīva pastāvīgi nāk no gara, kurš ir naidā ar Ješua Ha-Mašiahu un to apspiež, tomēr mums nav tiesības aizmirst, ka pār viņu stāv augstāka vara. Un šis gars ir naidā tāpēc, ka ir nolādēts, un tāpēc, ka tas ir Visuaugstā iepriekš noteiktais ienaids. (1. Mozus 3:15).

Bez šaubām, viss notiek pēc Visuaugstā gribas, par visu to tika jau pravietots, bez šaubām, tas ved pazušanā antikrista pieviltos, bet mums vienmēr ir jāatceras, ka patieso Mašiahu „apspiež” ienaidnieks. Kad mēs lasām Ješua līdzību par sējēju, un sevišķi par „nezālēm laukā”, mums vajag zināt, ka Ješua visu iepriekš paredzēja, ka Viņa pravietojumi piepildīsies, un liela daļa jau ir piepildījušies. Atcerēsimies, ko Ješua pravietoja par „nezālēm”:

„Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni. Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns.”

 Mateja 13:38-39.

Šo līdzību Ješua stāstīja saviem mācekļiem tāpat, kā šodien stāsta arī mums.

Tagad atgriezīsimies pie Lūkas evaņģēlijā sacītā:

 „Pēc tam Viņš tiem sacīja: „Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā (Torā), praviešos un dziesmās”. Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata (Tanahu).”

 Lūkas 24:44-45.

 Viņi zināja patiesību

 Viņiem, Ješua mācekļiem, bija atvērti Raksti. Viņu „Taisnīguma Skolotājs” „tiem saprašanu atdarīja”, ka viņi zināja gan Toru, gan praviešus un psalmus. Viņi zināja visu, kam bija jānotiek ar viņu Skolotāju.

Viņi zināja Rakstus daudz labāk par mums, kas dzīvojam šodien. Viņiem bija tīras zināšanas no Ješua! Mācekļiem līdzās bija īstā Patiesība.

„Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas – tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza. Tās visas tiešām ir skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt. Pieņemiet manas pamācības labāk nekā sudrabu un manu mācību vairāk nekā dārgo un izlasīto zeltu! Jo gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai. Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu.

Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs. Bet, kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi.” 

 Salamana pam. 8:8-12, 34-36.

Daudzus gadsimtus ir krājušās, visu iespējamo „corer-mašiah” visdažādākās mācības. Pat Viņa īsto vārdu es uzreiz neuzzināju. Pēc 2000 gadiem mācīti vīri noteica pamatojumu Viņa vārda lietošanai, Viņa vārda, ko Viņam deva Debesu Tēvs.

Vai Ješua mācekļi zināja PATIESĪBU? Jā, neapšaubāmi! Pirms viņi tika sūtīti pie tautām, viņu Skolotājs tos ļoti labi sagatavoja. Tas, Kuram bija atklāti visi pravietojumi, Tas, Kurš zināja visas cilvēces vēsturi, Tas, Kurš cilvēkiem visu atklāja caur Daniēlu un Johananu, vai gan Viņš varēja to neatklāt Saviem mācekļiem?! Jo Tā Kunga Svaidītais atnāca cilvēku pasaulē kā ĶĒNIŅŠ, AUGSTAIS PRIESTERIS un PRAVIETIS!

„Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.”

Jāņa 3:19.

Un tāpēc:

„Priecājieties par to, Debesis, un svētie un apustuļi, un pravieši, jo Dievs ar jūsu tiesu notiesājis viņu.” „Habrit Hahadaša.”

Pienākas…

 Kad Vārds bija pie Dieva, Viņam pienācās nest cilvēkiem gaismu. Tā pastāvīgi tika sūtīta pie cilvēkiem. Kad Vārds „kļuva miesa”, Viņam pienācās izpildīt Debesu Tēva gribu, jo Viņš atnāca, lai „darītu Tēva gribu”. Katrā cilvēkā ir savs „es gribu” un savs „vajag”. Svētīgs tas cilvēks, kurš var savu „es gribu” pakļaut savam „vajag”. Ješua Viņa „vajag” bija arī Viņa „es gribu”. Viņam pienācās! Ješua dzīve, pēc četru evaņģēliju apraksta ir pakāpeniska iešana uz Viņa virsotni – uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos no mirušajiem pēc Rakstiem.

„Jo Tam, Kura dēļ viss ir un caur Ko viss ir, Kas daudz bērnu vada uz godību, Tam pienācās Viņu, pestīšanas iesācēju, ciešanās padarīt pilnīgu.”

 Ebrejiem 2:10.  

„Visam bija notikt, kas par Mani rakstīts…”, arī tam, kas Daniēlam tika parādīts redzējumā par Cilvēka Dēlu:

„…redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā. Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka Viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodas; Viņa vara ir mūžīga, Viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.”

Daniēla 7:13-14.

Šis redzējums ir viens no beigu posmiem Viņa gājumā uz slavas virsotni. Tas ir Viņa mūžīgās dzīvības etaps, kurš mūsu laika dimensijā vēl nav pabeigts, un kurš noslēgsies ar tiesu pār „corer-mašiah”, pār antikristu.

„Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs. No viņa izplūda ugunsliesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi Viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas. Tad es redzēju, ka par augstprātīgo vārdu izteikšanu, kurus runāja rags, zvērs tika nogalināts manu acu priekšā, viņa miesa sadragāta un nodota sadedzināšanai ugunī.”

Daniēla 7:9-11 (11.pants tulk. no krievu val. Bībeles)

Augstprātīgie vārdi 

Vai šeit nav atbilde uz Pāvila paziņojumu vēstulē Tesaloniķiešiem:

„Jo tā diena neiestāsies, līdz tam laikam, kamēr neatnāks Atkāpšanās un kamēr neatklāsies cilvēks, kas atkāpjas no Toras, kurš nolemts bojāejai.”

 2. Tesaloniķiešiem 2:3 E.J.D. D. Sterns

Pāvils par to mācīja ticīgajiem Tesalonikā:

„Vai jūs neatceraties, ka es par to jums esmu runājis, vēl pie jums būdams?”

 2. Tesaloniķiešiem 2:5.

Apustuļu kalpošanas laikā, tai skaitā apustuļa Pāvila laikā, mācīt „par to” – par cilvēces vēsturi un pravietisko vēstījumu, par gaidāmo Cilvēka Dēla otro atnākšanu varēja tikai pēc Daniēla pravietiskā redzējuma (visticamāk, kā man šķiet), jo apustuļiem vēl nebija „Johanana Atklāsmes gr.” Kaut arī paša Pāvila mācība nav saglabājusies, saprotamu iemeslu dēļ, bet ir saglabājušies diezgan „caurspīdīgi” norādījumi (remez) uz to, ka Pāvils mācīja „pēc Daniēla”. Salīdzināsim tekstus:

„Un ķēniņš rīkosies pēc savas patikas, viņš būs pilns pašiedomas un šķitīs pats sev lielāks esam par visiem dieviem, nostāsies pret dzīvo Dievu un runās negantus vārdus, un tas gūs panākumus, tiekāms Dieva dusmu mērs būs pilns, jo notiks, kas nolemts. Viņš neievēros arī savu tēvu dievus, nedz to, ko sievas iemīļojušas, nedz kādu citu dievu, bet pacelsies iedomībā pāri par visiem.”

Daniēla 11:36-37.  

„Pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu.”

2. Tesaloniķiešiem 2:4.

Neapšaubāmi, runa iet par vienu un to pašu personu, skaidrāk izsakoties, par vienu garīgu būtību vai garu, kurš atklājās Antiohā IV Epifānā un arī ragā.

„Es aplūkoju uzmanīgi šos ragus un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas.” (kas runāja augstprātīgi – krievu val. Bībelē)

 Daniēla 7:8.

Šis rags sevi parāda kā Visuaugstā pretinieku, arī kā Viņa tautas, Viņa nolikto svētku laiku un Toras pretinieku. Apustuļu laikā tas bija tikai pravietojums, kaut arī „netaisnības (nelikumības) noslēpumainais spēks jau ir darbā” (2. Tes. 2:7), un „daudzi antikristi cēlās” (1. Jņ. 2:18), un „viltus mācītāji, kas paslepeni ienesa aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, Kas viņus atpircis.” (2. Pēt. 2:1). Cilvēces vēsturē šis „rags”, par ko pravieto Daniēls visā spēkā parādījās m.ē. ceturtajā gadsimtā.

„Un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie, un nogāzīs trīs ķēniņus. Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu.”

 Daniēla 7:24-25.

Neapšaubāmi, tas bija „corer-mašiah”. Ienaidnieks un Mesijas apspiedējs, jo tas, kas ir sacēlies pret Visuaugsto, pret Viņa tautu, pret Viņa likumiem un Viņa mācību (Toru) arī ir Ješua Ha-Mašiaha ienaidnieks. Daudz, kas liecina par labu šim secinājumam. Gan apustuļu vēstules, kuras es jau agrāk pieminēju, gan kristietības attīstības vēsture. Bet bija nepieciešami dokumenti – objektīvs faktors, kas apliecinātu, ka apustuļi un viņu mācekļi nosaukuši Daniēla redzēto tēlu par antikristu. Par šādu dokumentu izrādījās…

Didahe

(pamācība)

Kunga Mācība tautām caur divpadsmit apustuļiem

„Didahe – visvecākais nekanoniskās literatūras teksts, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Tas satur pamācības, kuras pārstāstītas tieši no Ješua vārdiem. Grāmatu var sadalīt trīs daļās: pirmās sešas nodaļas ietver sevī mācību par uzvedību, nākošās četras nodaļas liturģijas aprakstus, ieskaitot pagremdēšanu ūdenī, gavēni un maizes laušanu; pēdējās sešas nodaļas apraksta ticīgo draudzes organizāciju.

Autortiesības pati grāmаta pieraksta „divpadsmit”. Iespējams, ka viņa tika uzrakstīta apustuļu sasaukuma rezultātā m.ē. 50 gados (Ap.d. 15:28).”

Fragmenti no „Mesiāniskā teoloģiskā vēstneša” Nr.1, 1999.g.

Mani ieinteresēja eshatoloģija:

Piesardzība; Tā Kunga atnākšana.

„Esiet modri savas dzīves dēļ. Lai jūsu gaismekļi neizdziest, lai jūsu gurni būtu apjozti; un esiet gatavi, jo jūs nezināt to stundu, kurā nāks jūsu Kungs, bet pulcējieties bieži kopā, meklējot to, kas jūsu dvēselēm piederās: jo visa jūsu ticība jums nenesīs labumu, ja jūs nebūsiet padarīti pilnīgi pēdējā laikā. Pēdējās dienās viltus pravieši un netikļi savairosies, avis pārvērtīsies vilkos un mīlestība – ienaidā. Jo, kad vairosies nelikumība, viņas piepildīsies ar naidu un vajās, un nodos cits citu, un tad parādīsies tas, kas ievedīs maldos visu pasauli, uzdodot sevi par Dieva Dēlu, un darīs zīmes un brīnumus, un zeme tiks nodota viņa rokās. Un darīs viņš nelikumības, kādas nekad nav notikušas kopš paša sākuma. Tad cilvēku darbi ieies uguns pārbaudē, un daudzi kritīs un aizies bojā; bet tie, kas pastāvēs savā ticībā, izglābsies no lāsta. Un tad parādīsies īstās zīmes: Vispirms zīme debesīs, pēc tam taures skaņas zīme. Un trešā – mirušo augšāmcelšanās, – ne visu, bet kā teikts: „Tas Kungs nāks un visi svētie līdz ar Viņu, tad pasaule ieraudzīs To Kungu, nākam debesu mākoņos.”

 

DIDAHE variants…

„Esiet nomodā par savu dzīvi. Lai jūsu gaismekļi neizdziest un jūsu gurnu jostas lai neatraisās, bet esiet gatavi. Jo jūs nezināt to stundu, kad mūsu Kungs nāks. Bieži pulcējieties kopā, meklējot to, kas jūsu dvēselēm pieklājas, jo viss jūsu ticības laiks jums neatnesīs nekādu labumu, ja nekļūsiet pilnīgi pēdējā laikā. Jo pēdējās dienās savairosies viltus pravieši un maitātāji, un avis pārvētīsies vilkos, un mīlestība pārvērtīsies ienaidā. Un vairojoties nelikumībai ienīdīs viens otru un vajās, un nodos, un tad parādīsies pasaules krāpnieks itin kā pats Dieva Dēls un darīs zīmes un brīnumus, un zeme tiks nodota viņa rokās, un viņš darīs tādas nelikumības, kādas nekad nav bijušas no laiku gala. Tad cilvēka radībai būs jāiziet uguns pārbaude, un daudzi apgrēcināsies un aizies bojā, bet, kas pastāvēs savā ticībā, izglābsies no šī lāsta. Tad parādīsies patiesības zīmes: vispirms izplesta zīme debesīs, pēc tam taures skaņas zīme, un, treškārt, mirušo augšāmcelšanās, ne visu, bet kā teikts: „Nāks Tas Kungs un visi svētie līdz ar Viņu. Un tad pasaule redzēs To Kungu nākam debesu mākoņos…      

 „Apustulisko vīru raksti” 1895. g., atkārtots izdevums 1992. gadā.

Šī DidahE nodaļa atgādina Ješua pravietojumus Eļļas kalnā (Mateja 24, Marka 13, Lūkas 21. nodaļa). Salīdzinot Ješua pravietojumus ar DidahE, mēs varam izdarīt šādus secinājumus:

1)    Brīdinājums ticīgajiem par ļoti smagiem laikiem un norādījumi, kā tos pārdzīvot.

2)    Vairosies nelikumība (atkrišana no baušļiem un Dieva likumiem – no Toras) .

3)    Ješua saka, ka daudzi nāks Viņa vārdā, bet DIDAHE paziņo, ka parādīsies viens, šķietamais Dieva dēls.

Visi šie trīs secinājumi ir ļoti svarīgi ticīgajiem (jebkuras ticības). Lai saīsinātu teikto, un lai neaizietu no šīs nodaļas galvenās tēmas, vispirms ir  nepieciešams izgaismot trešo secinājumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka bez šī trešā secinājuma pasaule tagad nestāvētu to problēmu priekšā, kuras apgaismo pirmie divi secinājumi.

Tātad, vispirms: viens, vai daudz šķietamo Dieva dēlu parādīsies pēdējos laikos? Šeit nav pretrunas. Drīzāk jau daudzi, bet visi nāks no viena. Viens pasaules krāpnieks pavairos sevi no savas sēklas. Un tā jau ir Visuaugstā iepriekš paredzētā sēkla. 1. Mozus 3:15. 

Viens pavairos sevi savā sēklā

(1. Mozus 3:15)

„Un ienaidu nolikšu starp tevi un starp sievu, starp tavu sēklu un VIŅA  sēklu, VIŅŠ tevi savainos galvā un tu viņiem dzelsi papēdī.” (tulk. no ivrita)

Šo pantu gan mesiāniskie, gan kristīgie zinātnieki uzskata par pantu, kas netieši norāda uz Mesiju. Šajā pantā Dievs Tas Kungs griežas pie vecās čūskas, kurai tajā laikā bija runas dāvana… Dievs nolādēja čūsku, atņemot tai runas dāvanu un spēju staigāt. Breišit (1.Mozus) 3:14. Bet Tas Kungs noteica čūskai spēju „dzelt” cilvēkiem, tos vajāt. Vajāt Mesijas sēklu.

Šī panta Breišit 3:15 teksts ir neparasti sastādīts. Un šis neparastais teksts atļauj to lietot pārdabiskā kontekstā. „Iesaistītās puses ir čūska un sieva, čūskas sēkla un sievas sēkla. Konflikts būs tieši starp viņiem: starp čūsku un sievu, starp čūskas sēklu un sievas sēklu. Pēc tam notiks kaut kas negaidīts. Sēkla, par kuru šeit rakstīts „Viņš” vienskaitlī, saceļas un uzvar čūsku.”

 Džons Fišers, Filozofijas un teoloģijas doktors.

Mesiāniskais teoloģijas vēstnesis „ŠAMAŠ” Nr. 1. 1999. g. 55.lpp.

Es centos pēc iespējas precīzāk tulkot tekstu, jo tulkojot no ivrita pazūd neiztulkojamā vārdu spēle. Darbības vārds „lašuf”- „dzelt” ietver sevī dažādas nozīmes. Tas nozīmē dzelt, samīdīt, noslaucīt, izlīdzināt, rīvēt, pievīlēt ar vīli.

Pirms komentēt šo rakstu vietu, atcerēsimies Ješua līdzību. Tā papildinās mūsu apskatāmo konfliktu starp Mesijas sēklu un čūskas sēklu un ievērojami atvieglos mums saprast šīs daudzu gadsimtu ilgās, Visuaugstā noteiktās cīņas jēgu, starp gaismu un tumsu, labo un ļauno. Šajā cīņā piedalās katrs cilvēks savā īsajā dzīvē, vai viņš to zin (gaisma) vai viņš to nezin (tumsa).

Mateja 13:24-30

 „Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu sēja savā tīrumā. Bet, ļaudīm guļot, nāca viņa ienaidnieks (sējēja, cilvēka) un iesēja nezāli kviešu starpā, un aizgāja. Un, kad labība auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle. Tad nama tēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja: kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad radusies nezāle?

Un viņš tiem sacīja: to ienaidnieks (cilvēks ienaidnieks – krievu val.) darījis. – Tad kalpi tam sacīja: vai gribi, ka mēs ejam to izravēt? Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus. Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš(!) nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.”

 Ješua paskaidro Mateja 13:37-39

 Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls. Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni. Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un pļaujamais laiks ir pasaules gals, un pļāvēji ir eņģeļi.

Mateja 13:41-43

 „Cilvēka Dēls izsūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību (tos, kas dara nelikumību – krievu val.), (tie, kas dara nelikumību – tie ir tie, kas nepieņem Dieva mācību – Toru) un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”

Ješua līdzība atgādina mums Daniēla pravietojumu

Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam. Bet sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.”

Daniēla 12:2-3.

Brīnišķīgi! Cik pārsteidzoši dziļi un brīnišķīgi ir Raksti: „…taisnie spīdēs kā saule…”, „…sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums”, „Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu”, „Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles”.

VIENS AUTORS! Pēc stila, pēc izklāsta manieres… Dieva Vārds, kuram atrodoties Debesu Valstībā bija citi Vārdi, bet, ienākot cilvēku pasaulē, tika dots vārds Ješua, Kurš mīlēja sevi saukt par Cilvēka Dēlu.

Taču, lai saredzētu, ka tās ir ne tikai līdzības, bet gan pravietojumi par reāliem notikumiem cilvēces vēsturē, un savienotu Ješua līdzības ar Daniēla pravietojumiem un „Johanana Atklāsmes gr.”, kā arī Johanana un rabbi Šaula (ap. Pāvila) vēstulēm, un tādā veidā saprastu, ka Ješua mācekļiem un sekotājiem bija zināšanas un atklāsmes no viņu Lielā Rabbi. Bija vajadzīgi gadi pakāpeniski izprotot Dieva gudrību dziļumus. Jo Rakstu gaisma mūsos iekļūst pakāpeniski, „traukam” attīroties no informācijas, ar kuru tas bija piepildīts.  

Bet atgriezīsimies pie konflikta, kurš bija Visuaugstā Dieva noteikts. Pie konflikta starp čūskas sēklu un Cilvēka Dēla sēklu, pie konflikta, kas beigsies ar to, ka Ješua Eņģeļi salasīs no Viņa valstības „visas apgrēcības un tos, kas dara nelikumību.”

 „Visas apgrēcības un tos, kas dara nelikumību”

 Tā kā „visas apgrēcības un tie, kas dara nelikumību” ir vecās čūskas sēkla, Cilvēka Dēla ienaidnieka – sātana sēkla, tad vajag konkretizēt šos Ješua vārdus, kurus lielākais vairums no mums lasa tulkojumā.

„Dara nelikumību”. Kas ir nelikumība? Likumu pārkāpšana. Ješua atnāca Tēva Vārdā.

„Tu iemīlēji taisnību un ienīdi nelikumību; tāpēc svaidīs Tevi Dievs, Tavs Dievs, ar prieka eļļu vairāk nekā Tavus līdzdalībniekus.”

Ebrejiem 1:9. (krievu val. Bībelē).

 Diemžēl ir ticīgie, kas pastāv tādās mācībās, kuras ir pretstatā Dieva likumiem – Dieva mīlestībai. Ko nozīmē pārkāpt Dieva likumus? Pati īsākā un konkrētākā atbilde dota 1. Jāņa 3:4.

„Katrs, kas dara grēku, dara arī nelikumību, grēks ir nelikumība.”

1. Jāņa 3:4. (krievu val. Bībelē).

„Katrs, kurš turpina grēkot, pārkāpj Toru; pēc būtības grēks – tas ir Toras pārkāpšana.”

 (tulk. no E.J.D. D. Sterns).

„Katrs, kas grēko, tas arī pārkāpj Toru. Grēks, tas ir noziegums pret Toru.”

 Habrit Hahadaša.

Pirmais secinājums: nelikumības darītāji – pārkāpj Visuaugstā Toru.

„Visas apgrēcības”. Vārds ietver sevī daudzas nozīmes, jo apgrēcību dažādība ir visai liela. Par ko runā Ješua šajā gadījumā? Par tiem, kas apgrēcinās? Par tiem, kas apgrēcina citus?

„Viss tas, kas liek cilvēkam grēkot.” E.J.D. D. Sterns.

„Mahšelot” – tas, kas traucē, sarežģī, sajauc lietas. „Habrit Hahadaša.” Kā paskaidro Autors – Ješua: nezāle – tie ir cilvēki, kas pieder vecajai čūskai, viņas sēklai. Atcerēsimies jau iepriekš pieminēto D. Sterna komentāru: grieķu vārds „zizanion” ir transliterācija ivrita vārdam „zonin”, nezāle, kas izskatās kā kvieši līdz brīdim, kamēr sāk parādīties vārpas. Jūdaismā „zonin” netiek uzskatīta par pilnīgi citu augu, bet kā deģenerējusies kviešu forma. Tas ir redzams no Kilajim Mišnas 1:1. „Kvieši un zonin nav dažādas kultūras.”

Otrais secinājums: cilvēku apdzīvotā pasaule ir apakšējā Dieva Valstība, kurā Visuaugstais Dievs ielika cilvēku par valdnieku. 1. Mozus 1:28. Cilvēks nespēja noturēt varu. Vecās čūskas kārdināts (maldināts) cilvēks nomainīja Dieva patiesību pret laba un ļauna izzināšanu. Un pasaule izmainījās cilvēka priekšstatā. Jaunajos apstākļos Dieva vārds pārstāja būt par vienīgo patiesību cilvēkiem, un vecā čūska prata atņemt varu cilvēkam, un cilvēks pakļāvās čūskai. Citi vārdi – cita vara.

Cilvēka Dēls atnāca, lai sagrautu „sātana darbus”, un atjaunotu Dieva Patiesības varu. Lūk, tāpēc arī Dieva Valstībā notiek cīņa starp Cilvēka Dēla sēklu, kas apliecina Dieva Vārdu, un sātana sēklu, kas pretojas Dieva Vārda varai.

Dieva Vārds

 Tas ir standarts, pēc kura tiks tiesāti visi un viss – lūk, galvenais secinājums no Ješua līdzības:

„Tad Viņš tiem sacīja: „Tāpēc ikkatrs Rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai, ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas.”

 Mateja 13:52.

„Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.”

 2. Timotejam 2:15.

„Pats Bībeles teksts ir pelnījis rūpīgu izpēti un precīzu mācīšanu. Kad tiek pētīts pats teksts, uzreiz kļūst skaidrs, ka daudzas tradicionālās mācības nenāk no teksta. Tās ir vienkārši cilvēku tradīcijas, kas ir pretstatā Dievam un Viņa mērķiem.

Tradīcijai ir vērtība, bet ir vēsturiski iemesli, kuru dēļ tradīcija ir atkāpusies no Bībeliskās patiesības. Tiem, kas pieņem Bībeli tādu kāda tā ir, ticot, ka tas ir Dieva Vārds, ko tā māca – tā ir sirds mūsu pastāvēšanai. Tā ir mūsu dzīve, nevis vienkārši materiāls, lai pierādītu mūsu viedokļus un uzturētu mūsu pārliecību vai apstiprinātu mūsu tradīcijas. Mēs gribam zināt, ko tā māca, jo tas nosaka, kādu dzīvi mēs izvēlamies.”

 „BAZNĪCA UN JŪDI” Daniēls Grūbers.  

Tādā veidā, pie apzīmējumiem: „antikrists”, „corer-mašiah”, mēs varam pievienot „vecā čūska”, „sātans”, „pūķis” u.t.t., viņš ir arī „anti-Tora” un „anti-Dieva Vārds”. Ticīgie, kas atrodas maldu mācībās, var arī nezināt, ka viņi ir antikrista gara nēsātāji. Piemēram, „aizvietošanas teoloģijas” piekritēji un tā saucamais „jaunais Israēls”, kurš pēc šīs mācības ir pretstatā Israēlam. Jo:

„Viņš pasludināja Jēkabam Savu vārdu un Israēlam Savus likumus un tiesas. Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai. Tādēļ tām ir svešas Viņa tiesas. Alelujā!”   

 Psalms 147:19-20.

„Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un starp tautām nav ieskaitāma.”

 4. Mozus 23:9. 

Israēls – ir unikāla tauta, kas starp „goim” nav ieskaitāma. Un vēl:   

„Svētīgs tu esi, Israēl! Kas ir tāds kā tu? Tu Tā Kunga izglābta tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas uzvaras zobens; tavi ienaidnieki tev izdabās, bet tu mīdīsi kājām viņu augstieņu svētnīcas.”

 5. Mozus 33: 29.

„Bet Ciānai nāks Pestītājs un tiem, kas Jēkabā atgriezušies no sava uzticības zvēresta lauzuma”, saka Tas Kungs.”

 Jesajas 59:20.

Un tā var turpināt bezgalīgi. Nav iespējams „aizvietot” Visuaugstā tautu – tie ir „anti-Vārda” meli. Bet Israēlam var pievienoties. Tādēļ arī atnāca Ješua, lai arī pagāni saņemtu glābšanu, ieejot Israēla draudzē (sabiedrībā).

Daudzu gadu garumā, kad es vēl nesapratu bezjēdzīgo melu dabu, mani pārsteidza šo „aizvietošanas teoloģijas” skolotāju aklums, daudzu gadsimtu garumā. Tagad es saprotu – tas ir „ejva”, vecās čūskas ienaida gars, kurš „dzeļ” papēdī. Viņš nevar izmainīt savu dabu, jo ir Visuaugstā Dieva nolādēts. Vienīgais, ko viņš var, ir pēc iespējas vairāk cilvēku no dažādām tautām saindēt ar savu ienaidu un ievilināt viņus antisemītisma lāstā.

„Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.”

 1. Mozus 12:3.

Bija mācība un…

 Citēšu nelielu citātu no „Apustuļa Varnavas vēstules” ceturtās nodaļas. Šī vēstule lasāma „Apustulisko vīru rakstos”, kas tika pieminēti jau iepriekš. Vispirms jau ceturtās nodaļas apakšvirsraksts ir visai daiļrunīgs:

„Antikrists tuvu: un mums vajag izvairīties no jūdaiskajiem maldiem un attālināties no ļaunā ceļa darbiem.”

„Tātad, mums ir rūpīgi jāizpēta šis priekšmets un jāiztirzā tas, kas var pakalpot mūsu glābšanai. Vairīsimies no katra netaisnības darba un ienīdīsim tagadējā laika maldus (?), lai nākotnē būtu Dieva iemīļotie. Mūsu dvēselē neatvēlēsim vietu, kur tā varētu sacensties ar negodīgajiem un grēciniekiem, lai nekļūtu līdzīgi viņiem. Jo pēdējais kārdinājums (pārbaudījums) (?), kā rakstīts un kā saka Daniēls, jau tuvu (?): Tas Kungs ir saīsinājis(?) laikus un dienas tādēļ, lai Viņa Iemīļotais ar Savu atnākšanu paātrinātu pie Sava mantojuma.

Pravietis tā saka: „Būs desmit ķēniņu valstis uz zemes un vēlāk sacelsies mazs ķēniņš, kas nogāzīs uzreiz trīs ķēniņus.” Līdzīgi mums būtu jāsaprot arī par valstībām. Par to vēl runā arī Daniēls: „Es redzēju ceturto zvēru, ļaunu, stipru un nesavaldāmu vairāk nekā citi jūras zvēri, un tam uzradās desmit ragi un starp tiem parādījās vēl viens īss rags un izsita trīs ragus no lielo ragu skaita”. Mums tas ir jāsaprot. – Vēl arī, kā jūsu brālis, kas jūs mīl vairāk par savu dvēseli, es lūdzu jūs būt uzmanīgiem pret sevi un nelīdzināties tiem, kas vairo savus grēkus un saka: jūdu derība ir arī mūsu.” 66-67. lpp.

Man uzreiz jāsaka, ka man jau agrāk bija aizspriedumi pret šo vēstuli, jo zināju, ka to nav rakstījis ebrejs, ka tās nav levīta domas, un vēl jo vairāk, tas nav Ješua māceklis. Piedēvēt šos spriedumus, kas ir pilni antijūdaisma, kā Varnavas vēstuli – tas ir absurds. Šīs vēstules autors nesaprot ne Ješua mācību, ne Ješua apustuļu mācību. Šī vēstule ir „corer-mašiah” gara pārņemta.

Bet mani piesaistīja šīs nodaļas apakšvirsraksts vai, precīzāk, vārdi no apakšvirsraksta: „Antikrists tuvu”, jo tālākais apakšvirsrakstā nāk no ļaunā. Vārdi: „Antikrists tuvu” ar tālāko Daniēla grāmatas 7. nodaļas īsu pārstāstu, skaidri runā par to, ka apustuļu laikā un, iespējams, otrajā vai trešajā gadsimtā bija konkrēta apustuļu mācība, balstīta uz Daniēla grāmatu par Mesijas pretinieku.

Tekstu uzreiz nevar izlasīt, jo tas ir divdomīgs, kas pats par sevi liek būt uzmanīgam, bet tajā ir informācija par apustuļu mācību. Ja pieļauj, ka pret šo informāciju jāattiecas nopietni un tā ir derīga izpētei, tad mēs iegūstam priekšstatu par to, kādu apustuļi redzēja šķietamo Dieva dēlu un var sastādīt viņa garīgo raksturojumu.

Tālāk, šim viltus Varnavam, jūdu derība, nav viņa derība. Bet Ješua? Dieva Dēlam – jūdu derība – ir arī Viņa derība! Viņš Pats noslēdza šo derību, jo Viņš ir Dieva Vārds. Jūdu derība ar Visuaugsto balstījās uz Vārdu, kas ir Ješua. Viltus-Varnava, atšķirībā no īstajiem apustuļiem, nezina Ješua, jo viņa skolotājs ir sātans.

Kā anti-mesijam, tā arī viltus-Varnavam jūdu derība nav viņa derība, jo:

„tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus un vēl vienu pusgadu.”

 Daniēla 7:25.

Tādā veidā šim viltus-Varnavam ir viena derība ar antikristu (savā prātā un garā) un ir pretstatā īstajam Dieva Dēlam. Bet šajā konkrētajā gadījumā mēs varam būt pateicīgi viņam, jo viņš palīdzēja mums atklāt antikrista garu.

Šajā tekstā pētniekam ir vēl daži interesanti izteicieni, kādus lietoja pirmajā gadsimtā:

„Mūsu dvēselē neatvēlēsim vietu, kur tā varētu sacensties ar negodīgajiem un grēciniekiem”- par negodīgajiem un grēciniekiem pirmajā gadsimtā sauca pagānus. Salīdzināsim ar Pāvila izteicienu no vēstules galatiešiem:

„Mēs – dzimuši jūdi un ne pagānu grēcinieki.”

 Galatiešiem 2:15.

„Tagadējo laiku maldi”- šī teksta pētnieki Giļgenfelds un Dresels – šos vārdus attiecina uz pagānu maldu mācībām. Pret pagānu viltus mācībām uzstājās arī apustuļi.

„Bet ir arī bijuši tautā (jūdu) viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu. Daudzi sekos viņu baudu dzīvei, viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots.”

 2. Kēfa (Pētera) 2:1-2. Vai: 

„Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina Ješua Ha-Mašiahu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Ješua, nav no Dieva, tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dziedējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir pasaulē.”

 1. Jāņa 4:1-3. Un vēl:

„Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Mesijā. Bet, ja kāds nāk un sludina citu Ješua, ne to, ko mēs esam sludinājuši, jeb ja jūs dabūjat citu garu, ne to, ko jūs esat saņēmuši, jeb citu evaņģēliju, ne to, ko esat pieņēmuši, tad jūs to labprāt ciešat.”

 2. Korintiešiem 11:3-4. Un vēl:

„Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to! Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!”

 Galatiešiem1:8-9. Un vēl:

„Kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patiesības mīlestību, kas tos būtu izglābusi. Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem, tā ka sodā krīt visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.”

2. Tesaloniķiešiem 2:10-12.

Diemžēl maldu mācības ir izrādījušās dzīvotspējīgas. Tās ir izdzīvojušas līdz mūsu dienām un neiedomājami izplatījušās. Daudz ir to, kas vairāk mīlējuši nepatiesību. Bet būsim taisnīgi, jo Dievs ir taisnīgs. Tiem, pirmajiem no pagāniem, bija apustuļu mācība, viņiem bija gaisma un viņi izdarīja savu izvēli. Bet šodien baznīcās, un bieži vien arī mesiāniskajās draudzēs – nav mācības. Nav mācības – nav gaismas. Nav gaismas – nav izvēles. Nav izvēles – ir tumsa. Ir tumsa – ir tās augļi. Maldu mācību augļus grūti pārvērtēt – tas ir izplatījies antisemītisms dažādās tā izpausmes formās, tas ir Holokausts.   

Pēc augļiem tos pazīsiet

Acīmredzot augļu gaidīšanas un nogatavošanās laiks jau pagājis. Augļi ir, augļi ir nogatavojušies, un viņi ir dažādi. Ir labie augļi, un ir nelabie augļi. Nevar vairs teikt, ka visi ir zaļi, un tos nevar izšķirt. Vēlreiz atgriezīsimies pie D. Sterna komentāra Ješua līdzībai par labo un slikto sēklu: „nezāle izskatās kā kvieši līdz tam laikam, kamēr nenāk gatava. Jūdaismā zonin (nezāle) netiek uzskatīta kā pavisam cits augs, bet kā deģenerējusies kviešu forma.” Kvieši un nezāle šeit nenozīmē dažādas augu kultūras, bet augļus tie nes dažādus.

Mēs, ļaudis, esam kā kvieši un zonin: ja mēs kalpojam Dievam, mēs nesam labus augļus, bet, ja kalpojam ļaunajam spēkam – deģenerētus. Mēs visi dzīvojam vienā „tīrumā”, kas nosaukts par „Zemi”. Atšķirībā no tā, kas mūs dēstījis, tādi arī ir mūsu augļi. Vieni Jēzus Kristus vārdā atnesa labus augļus, bet citi tā paša Jēzus Kristus vārdā – nelabus augļus, bet attiecībā uz ebrejiem pavisam nelabus: „…jo liela nelaime būs uz zemes un dusmas - „kacaf” uz šo tautu.” Lūkas 21:23. (ivritā). Šie ir Ješua vārdi. Šajā tekstā lietots vārds „kacaf”, kas izsaka dusmu galējo formu – traku niknumu.

Un pilnīgi lieki ir visa veida paskaidrojumi, pierādījumi, spriedumi un apsūdzības: kas mums ir, to dodam. Jēzus Kristus – ir mīlestība. Piekrītu, Viņš arī pie manis atnāca kā Mīlestība. Skaidro – „ir patiesie kristieši”, un arī „tā saucamie kristieši”. Piekrītu.Bet rodas jautājums. Kādā vārdā saucamie? Jēzus Kristus vārdā nosaucamie. Vārds viens, bet cilvēki dažādi. Vārds viens, bet atšķirīgs gars. Vārds viens, bet

„…sargieties, lai jūs neieved maldos (krievu val. Bībelē), jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, – un: laiks ir atnācis, – bet nesekojiet viņiem!”

 Lūkas 21:8.

Ebreji nevar „viņiem sekot”. Lūk, arī atbilde nesapratīgajiem, un tiem, kas brīnās: „Kādēļ ebreji nepieņem Kristu, jo tas taču ir viņu Mesija.” Bet Mesija saka: „Nesekojiet viņiem”. To Viņš saka ebrejiem viņu dzimtajā valodā. Ja ebreji lasītu „Jauno Derību”, viņi saskatītu to, kas viņiem teikts, bet saprast kam nesekot, viņiem ir vieglāk. Ebreji viegli izšķir antisemītisma garu jau labu laiku iepriekš, pirms viņus sāk sist.

Visuaugstais Dievs Savu tautu aizsargājis ar Vārdu: „Svētīts, kas tevi svēti un nolādēts, kas tevi nolād!” Bet daudzi Dieva Vārdu nebīstas, starp citu aizmirstot, ka Ješua ir Dieva Vārds. Un Dieva lāsts darbojas. Starp citu, cilvēki ir pieraduši dzīvot zem lāsta.

„Vai zemei un jūrai! Jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.”

 Jāņa atkl. 12:12.