„Es esmu dzīvības gaisma; kas seko Man, tas patiesi

nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”

Johanana 8:12

PRIEKŠVĀRDS

Mērķis, kāpēc tika uzrakstīta šī grāmata, ir atklāt Tā Mašiaha būtību, kuru Visuaugstā pravieši atklāj Tanahā. Apustuļi, kas personīgi pazina Ješua, kā arī atzina Viņu Tanahā, atstājuši mums savas domas par Skolotāju, par Ceļu, kuru viņiem Skolotājs atklāja, atklāsmes par nākotni, kas mums ir tagadne. Tas viss kopā: Ješua līdzības un pamācības, kā arī apustuļu vēstules, radīja vēlmi iegūt atziņu par zudušo apustuļu mācību.

Ješua apustuļu mācība balstījās uz Mašiaha iepazīšanu. Tanahs bija vienīgā mācekļu mācību grāmata. No savas personīgās pieredzes mācekļi pārliecinājās, ka bez Rakstu iepazīšanas, viņi nevarētu pat iedomāties, kas bija viņu Ravvi (Lūka 24:44-45). Divi, pietiekami pārliecinoši argumenti ietekmēja mācekļus: Viņa augšāmcelšanās fakts un Rakstu atvēršanās. Augšāmcēlies Mašiahs, atvērtie Raksti – apgaismoja mācekļu sirdis un prātu, un tie Viņam noticēja.

Pagājuši 2000 gadu, bet tanahiskais Mašiahs joprojām apslēpts tautai, kurai ir Tora un pravieši, un šis fakts pieprasa paskaidrojumu, jo ebreji – derības tauta, ir un paliek vienīgā tauta, kurai „Viņš pasludināja Savu vārdu…” (Tehilim 147:19-20). Es uzsveru, tanahiskais Mašiahs, tas nozīmē – nevis konkrēta persona, bet būtības atveids, kuru Visuaugstais radījis Rakstos caur Dieva kalpiem – praviešiem, ar kuru starpniecību Dievs virza Savas tautas garīgo dzīvi arī šodien.

Rakstos, sākot ar Toru, Visuaugstais radījis Sava Mašiaha būtību. Katrs ebrejs un garīgais jūds, sajūtot nepieciešamību, saņem spēju iepazīt un atzīt Dieva radīto Mašiaha būtību „…proti, šī ir Dieva liecība…” – rakstīja Johanans pirmajā gadsimtā (1. Johanana 5:6-11). Kad (un ja) Dieva liecība atveras un sāk dzīvot tajā, kuru Dievs aicinājis, aicinātais nostājas uz tanahiskā Mašiaha atzīšanas Ceļa – tas ir sākums, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Pirmajā gadsimtā Ješua teica:

וּמִימֵי יוֹחָנָן הַמַּטְבִּיל וְעַד עַתָּה מַלְכוּת הַשָּׁמַיִם פּוֹרֶצֶת וְהַפּוֹרְצִים אוֹחֲזִים בּ

„No Johanana pagremdētāja dienām līdz pat šim laikam Debesu Valstība iegūstama ar piepūli, un tie, kas pieliks pūles, saņems to, jo visi pravieši un Tora pravietojuši līdz Johananam.”

Matitjahu 11:12-13, autora tulkojums.

וְהַפּוֹרְצִים אוֹחֲזִים בָּהּ – tie, kas pieliks pūles, noturēs to, אחֲזִ – turēt.

Šo pantu vārdos ir Israēla vēsture un atbilde uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar Mašiaha atzīšanu un nostāšanos uz dzīvības Ceļa. Bija Toras un praviešu padziļinātas mācīšanās laiks, un iestājās Valstības saņemšanas laiks.

Pētīšanas un atzīšanas laiks ir beidzies, kā beidzas skolas stunda skolniekam. Bet, vai ebreji ir bagātinājušies izpratnē par tanahisko Mašiahu? Ješua farizejiem saka – nē, jo Viņa vārds nebija viņiem atvērts, un tāpēc nespēja noticēt (Johanana 5:38). Farizeji neieraudzīja Mašiahu arī Torā un tādēļ nevarēja noticēt Viņa vārdiem (Johanana 5:46). Ebreji nebija gatavi pieņemt Dieva būtības attēlu – tanahisko Mašiahu, jo viņos nebija atziņa par Mašiahu no Toras un praviešiem, – vēsturisks fakts no derības tautas dzīves, kuriem Tora un pravieši piederēja. Ebrejiem bija Tora, bet viņos nebija Tā Dieva būtība, Kurš ir Torā. Kā saka gudrie: „Ja tev ir Tora un tikai Tora – tad tev arī Toras nav”. Un Dievs novērsa savu Vaigu no Jakova nama (Ješaja 8:17). Kāpēc? Kā dēļ? Savas slavas dēļ. Jakova nams nevarēja slavināt savu Dievu, jo par maz atradās Torā un praviešos, kā rakstīja Pāvils vēstulē romiešiem:

„Kas no tā izriet?- Pēc kā Israēls tiecās, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas…”

Romiešiem 11:7

Tātad, vai ir vajadzīga Tora un pravieši (?), vai vajadzīga Vecā Derība? Vitāli nepieciešami – atbild Ješua, jo, kas mācījies, nāk pie Manis! (Johanans 6:45).

Paraudzīsimies uz citu vēsturisku faktu. „Apustuļu darbi”, tie Šavuot svētki, kad mācekļi, atzinuši Tanaha patiesību un Svētā Gara spēka apgaroti, izgāja uz laukuma, pēc viņu vārdiem, 3000 ebreji nāca grēku nožēlā un pievērsās Ješua un tūliņ griezās pie Rakstiem, kuros turpmāk atradās pastāvīgi (Apustuļu d. 2:42). Viņiem sākās Toras un praviešu pētīšanas un atzīšanas laiks. Rakstos tiem atklājās Dieva būtības atveids – Visuaugstā liecība. Viņi kļuva par jaunajiem Ješua mācekļiem, jo Tora un pravieši bija viņiem tuvi. Bet iepriekšējā dzīvē tiem nebija motivācijas, lai padziļināti mācītos savus Rakstus. Nu viņi pielika pūles, lai noturētu sevī Dieva Valstību.

Un lūk, m.ē. 21. gadsimta sākumā ebreji atrodas fakta priekšā, ka ir pazaudēta apustuļu mācība, kā arī neiepazīts Mašiahs.

Pasaule neredz un nedzird Ješua, jo pasaule nesadzird to tanahisko Mašiahu, kuru Dievs radījis caur Moše un praviešiem. Mūsu ēras 21. gs. sākumā to skaits, kas pieliek pūles no citām tautām, ir ievērojami lielāks nekā pirmajā gadsimtā, taču spēka pielietošanas virziens norāda uz Ceļa pazaudēšanu. Ir pat plaši izplatīts viedoklis, ka ticīgie pa dažādiem ceļiem iet uz vienu mērķi. Vai šī izpratne sakrīt ar Visuaugstā gribu(?), vai Visuaugstais nav teicis, ka dos Savai tautai vienu sirdi un vienu ceļu (Jirmeja 32:39)? Savai slavai Dievs noteicis un pierakstījis caur pravieti jaunās derības noteikumus ar Israēla namu.

„…Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos , Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs mana tauta.”

Jirmeja 31:33, Tanahs

Jauno derību Adonai noslēdz ar atjaunotu, no grēkiem attīrītu, Israēlu. Starpnieks pie jaunās derības slēgšanas starp Dievu un Jakova dēliem būs Mašiahs, Kura būtību Adonai apslēpis Torā un praviešos tādēļ, lai taisnie Jakova dēli paši Viņu meklētu, un atraduši, slavinātu savu Dievu. Par to mēs lasām pravieša grāmatā (Ješaja 59:21). Pēc jaunās derības noteikumiem, tas gars un vārdi, kurus Adonai ielicis Mašiahā, ir jābūt Jakova dēlu garam un vārdiem. Adonai sauc Mašiahu par pestītāju (Ješaja 59:20). Tora saka, ka pestītājs būs no Jakova brāļiem (Dvarim 18:18).

„Un Ciānai nāks pestītājs un tiem, kas Jakovā novērsušies no negodīguma –Kunga vārds!”

Ješaija 59:20, Tanahs

Jau iesākumā, radot debesīm piederošo un zemei piederošo Dievs apslēpa pirmsākumā radīto gaismu, lai to saglabātu taisnajiem (komentārs Bereišit 1:3). Savai slavai Dievs apklāja noslēpumā jauno un visdārgāko, tiem, kas Viņu meklē un slāpst pēc Viņa, kuru sirdīs – Viņa Tora (Ješaja 51;55.nod.). Cik tuvu tanahiskā Mašiaha atzīšanai arvien ir bijuši Israēla gudrie, jo zināja, kur meklēt un kā meklēt apslēptos Dieva dārgumus. Fragments no pazīstamā ebreju reliģiskā filozofa Rambama komentāra:

„Pat tās koncepcijas, kuras paveru, es nesakārtoju secīgi vai savstarpēji saistīti, bet izkaisu un sajaucu ar citiem jautājumiem … lai apslēptās zināšanas uzplaiksnītu kā dzirkstis un nozustu, jo Visuaugstais, saskaņā ar savu nodomu, padarījis nepieejamas apslēptās zinības vairākumam cilvēku, kā sacīts: „Kunga noslēpums – tiem, kam ir bijība Viņa priekšā (Tehilim 25:14, Švut Ami).”

Rambam, More nevuhim  

Rambams rakstīja par Ješua Mišne Tora, bet viņš nebija Dieva māceklis tanahiskajam Mašiaham un tādēļ viņam nebija atvērtas apslēptās zināšanas par Ciānas izpircēju (Ješaja 8:16-17). Ir dažādas gudrības, bet ne katra Dievam ir patīkama, kā rakstīts:

„Tāpēc, lūk, Es atkal pārsteigšu šo tautu ar brīnišķīgu brīnumu un pazudīs viņas gudro gudrība, un viņas saprātīgo prāts izgaisīs.”

Ješaja 29:14, Tanahs

Visuaugstais caur pravieti paredzēja Israēla vēsturē Talmudisko laikmetu, kura sākums bija Lielā Sapulce piektajā gadsimtā (434. gads p.m.ē.) Mūsu gudrie – neapstrīdama tautas gudrība arī šodien. Bez šaubām, mums ir jāciena gudrie, bet… Dievs viņiem nav atvēris tanahisko Mašiahu.

„Dieva slava – kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods – kādu lietu izdibināt.”

Salamana pamācības 25:2

Talmudiskā ēra sākās ar Rakstiskās Toras galahisko midrašu un nonāca pie tā, ka pievērsās Mutiskās Toras pasakām. Par to pravietiski Pāvils rakstīja vēstulē Timotejam (2. Timotejam 4:4).

Tātad, ir Dievišķie noslēpumi, kuri neatveras uzreiz un ne visiem. Uzreiz – tāpēc, ka ir vajadzīga pazemība un lēnprātība Dieva Vārda priekšā un mīlestība uz Dieva Vārdu. Zināšanu Ceļš uz atziņu nāk caur atklāsmi no Augšienes, kuru Dievs dāvā tiem, kas Viņu iemīlējuši, kam ir godbijība pret Viņa Vārdu.

Ješua mācekļiem Dieva Vārds bija noslēpums, kamēr Pats Skolotājs tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata (Lūkas 24:45). Mācekļi pievienojās Dieva noslēpumam, iegāja Dieva slavā. Mācekļi ietērpās Dievišķā slavā un kļuva par Viņa slavas līdzdalībniekiem. Dieva noslēpums mācekļiem kļuva par Dieva liecību (1. Johanana 5:11).

Lūk, Ceļš, kuru Visuaugstais norādījis tiem, kas Viņu mīl, kam slāpst, kas meklē Viņu. Mācekļi saņēma spējas un vēlmi darīt Viņa darbus. Ješua mācekļi dzīvoja kā daudzi citi simtiem tūkstošu ebreju, un nu viņi pievienojās Dieva slavai un darīja slavenu gan savu Dievu, gan Mašiahu, gan sevi.

Mūsu dzīves mērķis un jēga – Ješua atzīšana. Visuaugstais iepriekš paredzējis, ka Ješua atzīs tie mācekļi, kas spējīgi slavināt Dievu. Ješua māceklis ir tas, kurš nepaļaujas ne uz savu personīgo gudrību, ne uz savu taisnprātību, tikai tādā gadījumā viņš ir spējīgs izpildīt Dieva gribu. Kā rakstīja Pāvils: „…bet mums ir Mašiaha Gars” (1. Korintiešiem 2:16, Habrit Hahadaša). Pēdējo 2000 gadu garumā liels noslēpums ir Ješua vārdi:

עוֹד מְעַט וְהָעוֹלָם לֹא יוֹסִיף לִרְאוֹתֵנִי, אֲבָל אַתֶּם תִּרְאוּנִי, שֶׁכֵּן אֲנִי חַי וְגַם אַתֶּם תִּחְיוּ

„Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.”

Johanana 14:19

לֹא יוֹסִיף – nepieliks, nepievienos, neturpinās.    רְאוֹתֵ – redze, redzamība.   

וְהָעוֹלָם לֹא יוֹסִיף לִרְאוֹתֵנִי – pasaule paliks bez Manis.

Visos sinoptiskajos evaņģēlijos ir Ješua vārdi: „Daudzi nāks Manā vārdā un sacīs – Es tas esmu…neticiet, nesekojiet viņiem… ”

Kristīgā pasaule sludina, ka Jēzus Kristus ir Kungs. Vārds Kungs tulkojumos nozīmē: יְהוָה Havaje – Adonai. Torā rakstīts: „…MANS VĀRDS MĀJO VIŅĀ ” (Šmot 23:21, Tora). Vajag izliet daudz gaismas, kas ir Rakstos, lai uzvarētu tumsu un mēs visi atzītu tanahisko Mašiahu un beidzot nonāktu pie vienotas ticības, kā rakstīja Pāvils (Efeziešiem 4:13).

Nav iespējams, ka XX un XXI gadsimtā nebūtu Ješua mācekļi. Ceru, ka šī grāmata pamudinās viņus meklēt Ceļu, Patiesību un Dzīvību (Johanana 14:6).

„Tanī dienā sacīs…” (Ješaja 25:9). Par šīs dienas tuvināšanu jādomā gan ebrejiem, gan pagāniem, un visu pirms jau Ješua mācekļiem, jo galvenie notikumi vēl taču ir priekšā…

„Uz mani saka: Tev būs atkal pravietot par tautām un ciltīm, par valodām un daudziem ķēniņiem.”

Atklāsmes gr. 10:11

Bet vispirms Johananam no Eņģeļa rokām bija jāpaņem atvērtu mazo grāmatu un to jāapēd. Un viņš paņēma mazo grāmatu no Eņģeļa rokām un apēda to; un tā viņa mutē bija salda kā medus… Johanans – Ješua māceklis, un tādēļ viņam pasniedza atvērtu mazo grāmatu… Ješua māceklim pienākas apēst atvērto mazo grāmatu, piepildīties ar tās saturu… un Israēla Dievs kļūs slavens.

„Jo no Ciānas izies Tora, un no Jeruzalemes – Tā Kunga vārds.”

Ješaja 2:3, Tanahs