Apustulis Pāvils (ravvi Šauls), dzimis un uzaudzināts jūdu kultūrā, pārvalda Tanaha valodu, izglītojies pie Gamaliela kājām (rabbanan Hamļieļ, Kilelja mazdēls), pēc Kunga balss (bat-koļ) sadzirdēšanas un satricinājuma rezultātā, kas radās no tikšanās ar Ješua, saņēma spēju padziļināti ielūkoties viņa Apstādinātāja atveidā. Lielās zināšanas, pēc Fēsta vārdiem (Apustuļu d. 26:24), īpašās atklāsmes (2. Korintiešiem12:7), Dieva Gara vadība, personīgā saskarsme ar Ješua – garīgā bagātība, kuru nevar pārvērtēt, izaudzināja Pāvilā jaunu cilvēku – cilvēku, kura dzīves jēga bija kalpošana („…nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Mašiahs”, Galatiešiem 2:20). 

Tādā veidā Pāvils kļuva par namdari, kā viņš pats sevi nosaucis vēstulēs (1. Korintiešiem 3:10), bet Ceļu uz jauno derību ar Dievu Pāvils sauc par nama celtniecību Dieva svētumam ( Efeziešiem 3:2 ).

Raksti par cēlājiem sauc gudrus cilvēkus – skolotājus, Israēla sabiedrības vadītājus, kuri ir atbildīgi Dieva priekšā par celšanu, par tautu. Ješua līdzība, kas ierakstīta sinoptiskajos Evaņģēlijos, iekļauj Viņa vārdus no 118. Psalma:

„Ješua sacīja tiem: „Vai jūs nekad neesat Rakstus lasījuši:„akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs.”

 Matitjahu 21:42

Ješua runā par otrā Tempļa cēlājiem, par Israēla gudro Lielo sapulci (iepriekš mēs to apskatījām). Lūk, vārdi, kurus izsacīja Ješua:

אֶבֶן מָאֲסוּ הַבּוֹנִים הָיְתָה לְרֹאשׁ פִּנָּה׃

„Akmens, pret kuru sajuta riebumu, kļuva par stūrakmeni.”

Psalms 118:22, autora tulkojums

Vārds: בּנהַ – ir pamatā darbības vārdam celt un saprast, atšķiras tikai pēc izrunas zīmēm, vai pēc teksta jēgas. Burts בּ simbolizē bīnu – sapratne. Psalmā 118:22 tā ir vārdu spēle: celt – saprast.

„Izmantojot savas spriešanas spējas un sapratni, cilvēkam jācenšas pielietot Dieva vārdu problēmu risināšanai visās savas dzīves sfērās.” (Rav. Foijers).

Šī īsā iepazīšanās ar mācīta ebreja domāšanas veidu, kura sapratne balstās uz Rakstiem, palīdz mums saprast apustuli Pāvilu. Vēstulē Efeziešiem, trešajā nodaļā, Pāvils mums atklāj Kunga Cevaota glābšanas stratēģisko plānu, kas atrodams Rakstos. Šī plāna īstenošana notiek caur Ješua HaMašiahu un Viņa celtniekiem, tādiem kā apustulis Pāvils.

לִי, הַקָּטָן מִכָּל הַקְּדוֹשִׁים, נָתַן הַחֶסֶד הַזֶּה לְבַשֵּׂר לַגּוֹיִים אֶת עֹשֶׁר הַמָּשִׁיחַ, הֶעָצוּם לְאֵין חֵקֶר

„Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība – pagāniem pasludināt Mesijas neizdibināmo bagātību.”

 וּלְהָאִיר עֵינֵי כֹּל לָדַעַת מַהִי תָּכְנִית הָרָז אֲשֶׁר הָיָה צָפוּן מֵעוֹלָמִים בֵּאלֹהִים בּוֹרֵא הַכֹּל

„Apgaismot (izskaidrot), lai visi atzītu, kas tā par programmu (plānu), kuras noslēpums no mūžības bija apslēpts Dievā, Kas visu radījis.”

Efeziešiem 3:8-9, autora tulkojums

Pāvilam tika dots precīzs, konkrēts uzdevums. Viņam, pēc Dieva žēlastības, pienācās izskaidrot, lai visi atzītu Visuaugstā Dieva iepriekš apslēpto programmu. Programma, kura krievu valodas tulkojumā nosaukta par nama celtniecību Dieva svētumam, vai – Dieva nama celtniecību. Tā bija jārealizē ar sludināšanas starpniecību. Šīs programmas mērķis ir darīt pagānus par Viņa apsolījuma līdzmantiniekiem un līdzdalībniekiem Mesijā Ješua (Efeziešiem 3:6; 2:18-22). Citiem vārdiem sakot – piesaistīt pagānus glābšanai.

Pāvils raksta, ka šī programma agrākām cilvēku bērnu paaudzēm vēl nebija darīta zināma (Efeziešiem 3:5). Šo Dieva plānu tiešām nezināja citas tautas, bet tikai tāpēc, ka nepazina ebreju Rakstus. Ebrejiem, savukārt, bija iespēja zināt sava Dieva programmu, sevišķi, ja runa iet par Israēla sabiedrības cēlājiem, jo šīs zināšanas bija praviešu līmenī (Ješaja 42:1-6; 49:6; 56:1-8; Zeharja 2:15; 6:15). Vēstulē ebrejiem rakstīts:

„Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.”

Ebrejiem 5:12

Skolotāji – cilvēka iekšējās pasaules cēlāji. Ješua, vēršoties pie ebrejiem, saka: „Jūs esat pasaules gaišums” (krievu val.-gaisma), Mateja 5:14. Torā teikts: „Israēls – Mans pirmdzimtais! ”, Šmot 4:22-2, (2.Moz.). Stāvoklis uzliek pienākumus. Pāvils, saņēmis atklāsmi (Efeziešiem 3:3), nesāka apspriesties ar miesu un asinīm (Galatiešiem 1:16), un tādēļ, pēc Dieva žēlastības, mums ir iespēja mācīties Viņa mantojumu. Kā mācīja Pāvils? Kā viņš nolika ticīgo uz savas ticības pamata? Kā saucas Pāvila ticība? Sāksim ar pēdējo jautājumu.

Konkrētu un skaidru atbildi mēs atrodam pirmajā pantā vēstulē Titam. –

מֵאֵת שָׁאוּל, עֶבֶד אֱלֹהִים וּשְׁלִיחַ יֵשׁוּעַ הַמָּשִׁיחַ לְמַעַן אֱמוּנָתָם שֶׁל בְּחִירֵי אֱלֹהִים וְהַכָּרָתָם אֶת הָאֱמֶת אֲשֶׁר הִיא בְּהֶתְאֵם לְיִרְאַת שָׁמַיִם

„No Šaula, Dieva kalpa un Ješua HaMašiha sūtņa, Dieva izredzēto ticības dēļ un patiesības atzīšanas dēļ, kas atbilstoša (paredzētajiem) ieraudzīt Debesis.”

Titam 1:1, autora tulkojums

Dieva kalpa Pāvila ticība stāv uz Vārda patiesību. Pēc tāda vēstules ievada nerodas nekādi jautājumi attiecībā uz ticības pamatu.

„Jo neviens nevar likt citu pamatu, atšķirīgu no tā, kas jau vienreiz likts, kas ir Mesija Ješua.”

1. Korintiešiem 3:11, E.J.D. D. Sterns

Pāvils pēc Dieva dotās žēlastības, kā gudrs namdaris, liek pamatu iekšējā cilvēkā. Viņa ieliktais pamats ir Ješua HaMašiahs (1. Korintiešiem 3:10-11), Pāvila celtniecības materiāls – Tanaha vārdi, sākot ar Moše Toru. Pāvils kā celtnieks sevī ir pilnīgi pārliecināts un uzskata, ka citādāk celt nedrīkst. Vēstulē Galatiešiem Pāvils dusmojas uz mācekļiem, kuri pieņēmuši citus vārdus (kaut arī no tā paša avota – Tanaha)

אַךְ אִם מִישֶׁהוּ, אֲפִלּוּ אֲנַחְנוּ אוֹ מַלְאָךְ מִן הַשָּׁמַיִם, יְבַשֵּׂר לָכֶם בְּשׂוֹרָה שׁוֹנָה מִזּוֹ שֶׁבִּשַּׂרְנוּ לָכֶם, חֵרֶם יִהְיֶה

„Bet, ja arī mēs, vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju, atšķirīgu no tā, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to (nošķiršana).”

Galatiešiem 1:8, autora tulkojums

Pat no Debesīm nevar nākt cita mācība par Ješua Ha Mašiahu, jo cita mācība – tie ir citi vārdi, cits gars un rezultātā, cits Ješua. Tā raksta Pāvils otrajā vēstulē Korintiešiem:

שֶׁכֵּן אִם בָּא מִישֶׁהוּ וּמַכְרִיז לָכֶם עַל יֵשׁוּעַ אַחֵר אֲשֶׁר לֹא הִכְרַזְנוּ, אוֹ בְּקַבֶּלְכֶם רוּחַ שׁוֹנָה מִזּוֹ שֶׁנִּתְּנָה לָכֶם, אוֹ בְּשׂוֹרָה שׁוֹנָה מִזּוֹ שֶׁקִּבַּלְתֶּם, אֲזַי אַתֶּם סוֹבְלִים אוֹתוֹ הֵיטֵב

„Ja kāds nāk un sludina jums par citu Ješua, kuru mēs neesam sludinājuši: jūs saņemat citu garu, ne to, ko mēs bijām devuši, citu vēsti, ne to, ko bijāt saņēmuši no mums, tad jūs brīvprātīgi ciešat.”

2. Korintiešiem 11:4, autora tulkojums

Celtne, kuras pamats ir Ješua HaMašiahs, nepieļauj nekādas atkāpes no patiesības, jo aizved no ticības pamatiem. Uz šī pamata tiek celta visa ticīgā ticība. Pāvils raksta, ka ticība, kas celta uz pareizā pamata, pastāvēs un ticīgais izglābsies pat tad, ja cēlis nevērīgi, kā tēlaini izsakās Pāvils: no lētiem materiāliem.

וְכָל אִישׁ, אִם יִבְנֶה עַל הַיְסוֹד הַזֶּה זָהָב אוֹ כֶּסֶף אוֹ אֲבָנִים יְקָרוֹת אוֹ עֵץ אוֹ חָצִיר אוֹ קַשׁ

„Un katrs, ja ceļ uz šī pamata no zelta vai sudraba, dārgakmeņa vai koka, siena vai salmiem…”

1. Korintiešiem 3:12, autora tulkojums

Un tālāk no 13. līdz 15. pantam, Pāvils māca, ka nemērķtiecīga cēlāja visa celtne var sadegt, bet pats celtnieks tiks izglābts, bet kā caur uguni, jo ugunī atklājas, un uguns pārbauda katra darbu. Ja celtne stāv uz pareizā pamata – ir glābšana! Šī Pāvila koncepcija, kas apstiprina neapšaubāmu Dieva žēlastību, balstās uz apsolījuma:

„Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu…”

Jonanana 6:37

Ticīgais, kuru Dievs atvedis pie Ješua ar apustuļa Pāvila mācības starpniecību, nolikts uz patiesā ticības pamata, Tāds ticīgais atrodas uz glābšanas Klints un netiks atstumts – uz viņa ir Dieva Vārda apsolījums! Tā bija arī ar Moše kuram tika sacīts:

„…lūk, vieta pie Manis: nostājies uz šīs Klints…”, (Šmot 33:21, tulk. no ivrita).

Moše ir mūžībā. Ješua atveda Savus mācekļus uz augsta kalna un parādīja viņiem Moše un Ilijahu (Matitjahu 17:1-3). Arī šodien Pāvils mums saka: galvenais – nolikt mācību uz Dieva pamata, jo ticīgais, ja cels uz šī pamata, – stāv uz Dieva žēlastības pamata un netiks atstumts!

Visu atbildību Pāvils uzliek cēlājiem (skolotājiem), kurus gaida sods par tempļa sagraušanu (samaitāšanu).

 הַאִם אֵינְכֶם יוֹדְעִים כִּי הֵיכַל אֱלֹהִים אַתֶּם וְכִי רוּחַ אֱלֹהִים שׁוֹכֶנֶת בְּקִרְבְּכֶם?  אִם יַשְׁחִית אִישׁ אֶת הֵיכַל אֱלֹהִים, אֱלֹהִים יַשְׁחִית אוֹתוֹ; כִּי הֵיכַל הָאֱלֹהִים קָדוֹשׁ,וְאַתֶּם הֵיכָלוֹ

„Vai tad jūs nezināt, ka jūs esat Dieva templis, un Dieva Gars mitinās jums līdzās? Ja kāds Dieva templi samaitās, to Dievs samaitās, jo Dieva templis ir svēts un jūs esat Viņa templis.”

1. Korintiešiem 3:16-17, autora tulkojums

Lūk, kāpēc Pāvils savās vēstulēs nodod lāstam skolotājus, kuri māca par citu mesiju, zem vārda Jēzus. Apustuļi spēja atšķirt, jo zināja patiesību un tāpēc aizliedza jebkādus sakarus ar citas mācības nesējiem (2.Johanana 10). Tāpat rakstīja arī Jakovs: „Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā.” (Jakova 3:1).    JĀ, DIEVA TEMPLIS – SVĒTS !