Vaigaš – un piegāja. Audio ierakstā stāstījumu sāku ieskatoties vēl mazliet pirms šiem notikumiem. Šeit sākšu ar - Tad Jeh̃uda sacīja: "Kā lai mēs runājam uz savu kungu, kā lai mēs izskaidrojamies, kā lai mēs taisnojamies? Dievs tavu kalpu grēka darbu ir atklājis, un mēs tagad esam savam kungam vergi, kā arī tas, pie kura kauss tika atrasts." 1.Moz.44:16. Jūda par grēka darbu nepastāsta. (Ko es sacītu?) Vai svešam kungam par to būtu jāstāsta? Saskatu, ka nākošais pants ir lūzuma punkts visā darbībā. Palūkosimies, kā to redz brāļi, kuriem Josefs ir līdzīgs Ēģiptes valdniekam. Viņš nepieņem šo piedāvājumu visus paturēt verdzībā, bet saka, ka sodīs tikai "vainīgo". Un te pēkšņi Jeh̃uda "uzsprāgst"!

Gudrie skaidro, ka vārds "vaigaš" – un piegāja nozīmē, ka Jeh̃uda piegāja pārkāpjot uzvedības normas, etiķeti, kāda jāievēro sarunājoties ar tik augstu kungu. Viņš piegāja apņēmības pilns, ka tam beidzot jāpieliek punkts! Kāds pat skaidro ar žargona vārdu "uzbrauca" šim kungam!

Kādēļ Binjamina izvirzīšana apsūdzības centrā tik krasi izmainīja Jeh̃uda pozīciju? Atslēgvārdi, kas atver notiekošā jēgu ir " Dievs tavu kalpu grēka darbu ir atklājis". Jeh̃udasaprot notiekošo, kā "dots pret dotu" – tas par Josefa pārdošanu. Vainas apziņa viņu paralizē, un tādēļ arī gatavība iet verdzībā kopā ar brāļiem. Josefa "džentelmeniskais" priekšlikums atstāt verdzībā tikai Binjaminu situāciju vienā mirklī pagriež pilnīgi pretējā virzienā. Mazākais Josefa brālis nu nekādīgi nevarēje būt un nebija līdzdalībnieks brāļu pārkāpumos. Šī atziņa Jeh̃udu vienā mirklī atbrīvo no "vainas kompleksa". Viņš saskata, ka te slēpjas kas cits! Varētu secināt arī tā, ka no viena "vainas kompleksa" atbrīvojas, bet vietā nāk cits – Jeh̃uda bija galvojis par Binjaminu: "Es par viņu galvoju, no manas rokas tu viņu varēsi atprasīt. Ja es to pie tevis neatvedīšu un nenolikšu viņu tavu acu priekšā, tad es visu savu mūžu gribu būt vainīgs tavā priekšā."1.Moz.43:9. Es to pielīdzinātu vajātam zvēram, kas iedzīts stūrī – ko viņš dara?

Pirms pārejam pie Jeh̃uda monologa daži gudro komentāri. Vārds Josef nozīmē – palielināt, pielikt klāt, tas kurš pievieno. Josefs rīkojas saskaņā ar savu vārdu un pievieno brāļiem grēku nožēlu. Viņa galvenais uzdevums – novest brāļus pie grēku nožēlas. Brāļi apzinās un saprot, ka par grēkiem jāatbild: "Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas." Un Rūbens tiem atbildēja: "Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, - bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas." 1.Moz.42:21-22.

Jeh̃uda to arī vēlāk apstiprina: "Dievs tavu kalpu grēka darbu ir atklājis". Fakta konstatācija ir notikusi. Grēki jānožēlo. Jānožēlo Dieva priekšā un jālūdz piedošana tam, kam nodarīts pāri. Kam lai lūdz piedošanu, ja nezini kur tagad ir brālis, un vai vispār viņš vēl ir, jo augstajam kungam sacīja "tā viena vairs nav" (42:13). Vēl rodas jautājums – vai drīkst kādu nepatiesi apvainot, tikai tādēļ vien, lai to novestu pie grēku nožēlas? Vai drīkstu safabricēt apsūdzību, un vēl pieaicināt viltus lieciniekus, kas apstiprina, ka es saku patiesību? Vai apsūdzība grēkā ko neesmu darījis var novest pie grēku nožēlas par grēku kuru esmu izdarījis?

Josefs šeit rīkojas vēl gudrāk. Ir dzirdēts, ka attiecīgi valsts dienesti rīkojas tāpat. Izmeklējot kādu lietu, tiek veikta kratīšana, un pieaicinātie liecinieki "redz", ko kratīšanā atrod. Atrod ko tādu, par ko tam, pie kā veic kratīšanu nav ne vismazākās nojausmas! Ir komentāri, kas apgalvo, ka Josefs visu dara tā tādēļ, ka viņam no augšienes ir dotas tādas tiesības to darīt. Citi gan uzdod jautājumu – vai cilvēks drīkst rīkoties, kā Dievs? Tagad Jeh̃uda monologs. "Tad Jeh̃uda piegāja pie viņa un sacīja: "Ak, mans kungs! Kaut tavs kalps drīkstētu runāt tagad kādu vārdu un mans kungs neiekaistu dusmās par savu kalpu, jo tu taču esi līdzīgs faraonam. Mans kungs vaicāja saviem kalpiem: vai jums vēl ir tēvs vai brālis?" 1.Moz.44:18-19.

Šajā vietā atkal jau rodas jautājums – kādēļ Jeh̃uda saka to, kas nav bijis? Kungs taču to nejautāja. Viņi paši izstāstīja: " Bet tie sacīja: "Mēs, tavi kalpi, bijām divpadsmit brāļi, viena tēva dēli Kānaāna zemē; jaunākais šobrīd vēl ir pie mūsu tēva, bet tā viena vairs nav." (42:13) Kādēļ viņš sagroza patiesību? Tēvam stāstot pirmo reizi izstāsta tā kā bija: "Bet mēs teicām viņam: […] Mēs esam divpadsmit brāļi, viena tēva dēli, tā viena nav, un tikai jaunākais šobrīd ir pie mūsu tēva Kānaāna zemē."(42:31-32). Kad tēvs jāpierunā atlaist Binjaminu, tad pārgroza: "Šis vīrs jautādams jautāja par mums un mūsu dzimtu, sacīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums vēl ir kāds brālis?" (43:7)

Vai reizēm nepārgrozu patiesību, nu tikai "tā mazliet", lai labāk izskatītos.

Reiz man kāds cilvēks sacīja: "Es jau tur tikai tā – dažas stila kļūdas izlaboju!" Tas bija juridisks dokuments, un valsts iestāde, kurai tas jāatdod, atsūtīja atpakaļ. Man jāatvainojas, ka biju neuzmanīgs.

Ko varam mācīties no šī piemēra Torā? Varbū, ka tad, ja tev nejautā nestāsti, lai pēc tam nav jāattaisnojas, ka tava patiesība kādam likusi ciest! Vēl kas piesaista uzmanību – galvenais "vainīgais" vispār neko nesaka! "Tad mēs teicām savam kungam: mums ir tēvs sirmgalvis un jaunākais brālis, kas tam ir dzimis vecumā, bet viņa brālis ir miris; tas vienīgais ir atlicies no viņa mātes, un viņa tēvs to mīl." (44:20) Jeh̃uda stāsta, ka tēvs Binjaminu mīl, un izsaka vārdiem "viņa tēvs to mīl".

Tāda neliela nianse 1.Moz.37:4. Sacīts, ka brāļi ievēroja, ka "viņu tēvs to mīlēja vairāk, nekā viņa brāļus", un tas izraisīja naidu. Kādēļ šeit Jeh̃uda saka viņa tēvs, bet nesaka mūsu? Toreiz redzot, ka viņu tēvs to mīl vairāk radās naids. Šeit, kad Jeh̃uda saka "viņa tēvs to mīl", tas izklausās labvēlīgi, bet pēc grēku nožēlas tas neizklausās. Tā drīzāk ir atbildības sajūta par doto solījumu 43:9., ko jau minēju. To jau tālāk monologā viņš arī apstiprina. "Jo tavs kalps ir galvojis par šo zēnu, sava tēva priekšā sacīdams: ja es neatvedīšu to pie tevis, es visu savu mūžu nesīšu vainu sava tēva priekšā." 1.Moz.44:32. No Jeh̃uda šeit varam mācīties solījumu pildīšanu. Līdz pat tādai pakāpei, kad iestājoties par "vainīgo" ir gatavs iet viņa vietā verdzībā! Vainīgais iestājas par nevainīgo!

Vairāk klausieties audioierakstā. - http://video.yandex.ru/users/oskarsreineks/view/801/#