LŪK (VIŅŠ) NĀK, SAKA ADONAI CEVAOT

הִנֵּה-בָא אָמַר יְהוָה צְבָאוֹת

LŪK (VIŅŠ) NĀK, SAKA ADONAI CEVAOT

Tanaha pēdējais pravietis, Malahija, IV gs. p.m.ē. sadzirdēja un pierakstīja šos vārdus, lai ikviens, kas spējīgs izlasīt tos, izlasījis sacītu sev: „Dievs sacīja, ka nāk Mesija!” Apskatītos visapkārt meklēdams Mesiju. Tad, iztaujādams un neieraudzīdams Viņu, vērstos pie Tā Kunga grāmatas un atrastu tajā uzrakstīto, un atrodot, noticētu Kunga Cevaota vārdiem, kā rakstīts:

„Tās agrākās lietas Es jau sen biju zināmas darījis, tās ir nākušas no Manas mutes, Es tās esmu pasludinājis un piepeši tās arī izpildīju, tā, ka tās ir notikušas…”

Ješaja 48:3, Tanahs         

Dieva un cilvēka savstarpējās attiecības veidojas uz Visuaugstā vārdiem un cilvēku ticību Visuaugstā teiktajam. Neticība – tā ir smaga kaite, kas sagrauj attiecības. Šīs slimības galvenais iemesls – cilvēkā nav patiesības Gara.

Tā bija VI gadsimtā pirms m.ē. pravieša Ješaja laikā: „…Bet no šī brīža Es tev pasludinu ko jaunu, noslēpumainu, ko tu vēl nezināji. Tikai tagad tas notiek un ne agrāk, un priekš šās dienas tu neko nebiji par to dzirdējis,…” Ješaja 48;6-7, Tanahs… Tā bija VI gadsimtā pravieša Jirmeja laikā, un tā bija V gadsimtā pravieša Zeharja laikā, par to rakstīts iepriekš.

No Israēla vēstures, no Talmuda, kas arī ir vēsture, ko uzrakstījuši Israēla gudrie, mēs neko nezinām par to, kāda bija reakcija uz pravieša vārdiem IV gadsimtā pirms m.ē.: „…Lūk (Viņš ) nāk, saka Adonai Cevaot…” (Malahija 3:1)

No grāmatas „Jaunā Derība” (Johanana evaņģēlija) mēs zinām, ka „Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Johanans. Viņš nāca liecības dēļ…”, Johanana 1:6-7 (Sīkāk par to nodaļā „Derības Eņģelis”). Tas notika 300. gadus pēc šī paziņojuma. Johanans – Israēla Mesijas priekštecis – apsolījuma dēls, līdzīgs Ichakam – Avrahama (ebreju tautas ciltstēva) dēlam. No īsā apraksta par Johananu var pieņemt, ka viņš ir svētkalpotāja dēls, audzis un audzināts pirmajā gadsimtā ārpus svētkalpotāju kultūrreliģiskās vides, jo viņš netiek pieminēts ebreju vēsturē.

Grāmatā – vārdnīcā „Kas ir kas Jaunajā Derībā”, 1971 .g., tās autors Ronalds Braunrigs, Johananam – kristītājam veltījis 5 lappuses (111. – 115.). Neliels fragments no veltījuma: „Daudzi zinātnieki ir vēlējušies konstatēt Joanna Kristītāja tiešu saikni ar Kumranas mūku draudzi, kuras rakstu tīstokļi tika atrasti alās pie Nāves jūras. Iespējams, ka Joans bija viens no esēniem, kuri tiecās uz tīrības un svētuma ideālu, nošķiroties no cilvēku sabiedrības tuksnesī. Iespējams, ka Joanns tieši vai netieši nonāca viņu parašu ietekmē – tai skaitā, viņu rituālās mazgāšanās un attīrīšanās ietekmē, nemaz nerunājot par mācekļu grupas veidošanu, kas centās „aizbēgt no nākamās atmaksas”.”

Tātad, bija cilvēks, kuru Ješua nosauca par pašu lielāko, kas „no sievām dzimis”, (Matitjahu 11:11). Viņa parādīšanos Dievs pieskaņoja Mesijas atnākšanas laikam. Viņa balss pamodināja Israēlu, – līdz ar Johanana atnākšanu Israēla pasaulei pietuvojās Debesu Valstība, jo sākās sludināšana par Israēla Mesiju. No šī brīža sākās…